Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Apvalkotā tablete

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PVH/PVDH/Al blisteris, N90
Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Abacavirum Lamivudinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

17-0218-03

Zāļu reģistrācijas numurs

17-0218

Ražotājs

McDermott Laboratories Ltd, Ireland; Mylan Hungary Kft., Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

16-OCT-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

15-OCT-22

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

600 mg/300 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Mylan Ireland Limited, Ireland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg apvalkotās tabletes

abacavirum/lamivudinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

  • Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

SVARĪGI — paaugstinātas jutības reakcijas

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma satur abakavīru. Dažiem cilvēkiem, kuri lieto abakavīru (vai kādas citas abakavīru saturošas zāles), var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija), kura var būt dzīvībai bīstama, ja viņi turpina lietot abakavīru saturošas zāles.

Jums uzmanīgi jāizlasa visa informācija, kas sniegta zem virsraksta “Paaugstinātas jutības reakcijas” 4. punktā.

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma iepakojumā ir brīdinājuma kartīte, kuras uzdevums ir atgādināt Jums un medicīniskajam personālam par paaugstinātu jutību pret abakavīru. Izņemiet šo kartīti un vienmēr nēsājiet sev līdz.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

  1. Kas ir Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma un kādam nolūkam to lieto

  2. Kas Jums jāzina pirms Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma lietošanas

  3. Kā lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

  4. Iespējamās blakusparādības

  5. Kā uzglabāt Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

  6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma un kādam nolūkam to lieto

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma lieto HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa) infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu vismaz 25 kg.

Šīs zāles satur divas aktīvās vielas HIV infekcijas ārstēšanai: abakavīru un lamivudīnu. Tās pieder antiretrovīrusu zāļu grupai, ko sauc par nukleozīdu analogu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI).

Tās pilnībā neizārstē HIV infekciju, bet samazina vīrusu daudzumu organismā un neļauj tam atkal palielināties. Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma arī palielina CD4 šūnu skaitu asinīs. CD4 šūnas ir leikocītu veids, kam ir svarīga loma, palīdzot Jūsu organismam cīnīties ar infekciju.

Visi cilvēki uz ārstēšanu ar šīm zālēm nereaģē vienādi. Jūsu ārsts sekos līdzi ārstēšanas efektivitātei.

Kas Jums jāzina pirms Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma lietošanas

Nelietojiet Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma šādos gadījumos:

  • Ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret abakavīru (vai kādām citām abakavīru saturošām zālēm, piemēram, abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs /lamivudīns), lamivudīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Uzmanīgi izlasiet visu informāciju par paaugstinātas jutības reakcijām 4. punktā. Ja domājat, ka tas ir attiecināms uz Jums, konsultējieties ar ārstu. Nelietojiet šīs zāles.

Brīdinājumi un piesardzība

Īpaša piesardzība, lietojot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma, nepieciešama šādos gadījumos

Dažiem cilvēkiem, kuri lieto abakavīru/lamivudīnu vai citus kombinētos līdzekļus HIV ārstēšanai, ir lielāks nopietnu blakusparādību risks. Jums jāapzinās šāds papildu risks:

  • ja Jums ir vidēji smaga vai smaga aknu slimība;

  • ja Jums jebkad ir bijusi aknu slimība, arī B vai C hepatīts (ja Jums ir B hepatīta infekcija, nepārtrauciet lietot šīs zāles bez ārsta ziņas, jo pretējā gadījumā hepatīts var atjaunoties);

  • ja Jums ir izteikta aptaukošanās (īpaši, ja esat sieviete);

  • ja Jums ir nieru darbības traucējumi.

Pirms Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma lietošanas pārrunājiet ar ārstu, ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums. Jums zāļu lietošanas laikā var būt jāveic papildu pārbaudes, arī asins analīzes. Vairāk informācijas skatīt 4. punktā.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret abakavīru

Arī pacientiem, kuriem nav HLA-B*5701 gēna, tomēr var rasties paaugstinātas jutības reakcija

(nopietna alerģiska reakcija).

Uzmanīgi izlasiet visu informāciju par paaugstinātas jutības reakcijām šīs lietošanas instrukcijas 4. punktā.

Sirdslēkmes risks

Nevar izslēgt, ka abakavīrs varētu palielināt sirdslēkmes risku.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, Jūs smēķējat vai ja Jums ir citas slimības, kuras varētu palielināt sirds slimību risku, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai diabēts. Nepārtrauciet lietot šīs zāles, ja vien to neiesaka darīt ārsts.

Pievērsiet uzmanību nozīmīgiem simptomiem

Dažiem cilvēkiem, kuri lieto zāles HIV infekcijas ārstēšanai, var rasties citi iespējami nopietni traucējumi. Jums jāzina, kādām svarīgām pazīmēm un simptomiem jāpievērš uzmanība, lietojot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma.

Izlasiet informāciju “Citas iespējamās blakusparādības, lietojot kombinēto terapiju HIV ārstēšanai” šīs lietošanas instrukcijas 4. punktā.

Sargiet citus cilvēkus

HIV infekcija izplatās seksuālu kontaktu ceļā, stājoties dzimumattiecībās ar inficētu personu, vai pārnesot inficētas asinis (piemēram, lietojot vienu injekciju adatu). Lai gan efektīvas pretretrovīrusu terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā.

Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Bērni

Abakavīru/lamivudīnu nedrīkst lietot bērniem, kas sver mazāk par 25 kg.

Citas zāles un Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot augu izcelsmes zāles vai citas zāles, ko var iegādāties bez receptes.

Atcerieties pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ja Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma lietošanas laikā sākat lietot jaunas zāles.

Šīs zāles nedrīkst lietot kopā ar Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma:

  • emtricitabīns HIV infekcijas ārstēšanai;

  • citas lamivudīnu saturošas zāles HIV infekcijas vai B hepatīta infekcijas ārstēšanai;

  • antibiotikas trimetoprima/sulfametoksazola lielas devas;

  • kladribīns, ko lieto matšūnu leikozes ārstēšanai.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šīm zālēm.

Dažas zāles mijiedarbojas ar Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma.

Pie tām pieder:

  • fenitoīns epilepsijas ārstēšanai.

Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat fenitoīnu. Jūsu ārstam abakavīra/lamivudīna lietošanas laikā var būt Jūs jānovēro;

  • metadons, ko lieto kā heroīna aizvietotāju. Abakavīrs palielina ātrumu, ar kādu metadons tiek izvadīts no organisma. Ja Jūs lietojat metadonu, tiks veiktas pārbaudes, vai Jums nav radušies abstinences simptomi. Var būt nepieciešams mainīt metadona devu.

Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat metadonu.

  • sorbītu un citus daudzvērtīgos spirtus (piemēram, ksilītu, mannītu, laktītu un maltītu) saturošas zāles (parasti šķidrumi), kuras lieto regulāri.

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat jebkādas no šīm zālēm.

Grūtniecība

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma neiesaka lietot grūtniecības laikā. Šīs zāles var izraisīt blakusparādības vēl nedzimušiem bērniem.

Ja Jūs esat lietojusi abakavīru/lamivudīnu grūtniecības laikā, Jūsu ārsts var noteikt regulāri veikt asins analīzes un citas diagnostiskās pārbaudes, lai novērotu bērna attīstību. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas NRTI, ieguvums no aizsardzības pret HIV attaisno blakusparādību risku.

Barošana ar krūti

HIV pozitīvas sievietes nedrīkst barot bērnu ar krūti, jo HIV infekcija ar mātes piena starpniecību var nonākt bērna organismā. Neliels daudzums šo zāļu sastāvdaļu arī var nonākt mātes pienā.

Ja barojat bērnu ar krūti vai domājat to darīt:

nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma var izraisīt blakusparādības, kas varētu ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pārrunājiet ar savu ārstu par Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus šo zāļu lietošanas laikā.

Kā lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma ieteicamā deva pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu vismaz 25 kg ir viena tablete vienreiz dienā.

Norijiet tabletes veselas, uzdzerot ūdeni. Šīs zāles var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām.

Regulāri sazinieties ar ārstu

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma palīdz kontrolēt Jūsu stāvokli. Lai nepieļautu slimības progresēšanu, Jums tas jālieto katru dienu. Jums joprojām var rasties citas infekcijas un slimības, kas saistītas ar HIV infekciju.

Uzturiet kontaktu ar ārstu un nepārtrauciet lietot šīs zāles bez ārsta ziņas.

Ja esat lietojis Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma vairāk nekā noteikts

Ja Jūs nejauši esat lietojis Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma vairāk nekā noteikts, pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam vai sazinieties ar tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, lai saņemtu ieteikumus par tālāko rīcību.

Ja esat aizmirsis lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Ja esat aizmirsis vienu devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Pēc tam turpiniet ārstēšanu kā iepriekš. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ir svarīgi lietot šīs zāles regulāri, jo neregulāras lietošanas gadījumā Jums var būt lielāka paaugstinātas jutības reakcijas rašanās iespēja.

Ja esat pārtraucis lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Ja jebkāda iemesla dēļ esat pārtraucis lietot šīs zāles, jo īpaši, ja domājat, ka Jums ir blakusparādības, vai citas slimības dēļ:

pirms atsākt lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts pārbaudīs, vai simptomi bija saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju. Ja ārsts uzskatīs, ka tie varētu būt saistīti, Jums norādīs nekad vairs nelietot šīs zāles vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs/lamivudīns). Ir svarīgi ievērot šo ieteikumu.

Ja Jūsu ārsts teiks, ka Jūs varat atsākt lietot abakavīru/lamivudīnu, pirmās devas Jums var lūgt lietot vietā, kur Jums nepieciešamības gadījumā būs tūlīt pieejama medicīniskā palīdzība.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.

Ja Jums tiek ārstēta HIV infekcija, var būt grūti noteikt, vai attiecīgais simptoms ir abakavīra/lamivudīna vai citu lietoto zāļu blakusparādība vai HIV slimības izpausme. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pārrunāt ar savu ārstu visas Jūsu veselības stāvokļa izmaiņas.

Pat pacientiem, kuriem nav HLA-B*5701 gēna, tomēr var rasties paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija), kas aprakstīta šīs lietošanas instrukcijas sadaļā “Paaugstinātas jutības reakcijas”.

Ir ļoti svarīgi, lai Jūs izlasītu un izprastu informāciju par šo nopietno reakciju.

Bez tālāk minētajām abakavīra/lamivudīna blakusparādībām kombinētas HIV terapijas gadījumā var rasties arī citi traucējumi.

Ir svarīgi, lai Jūs izlasītu tālāk šajā punktā sniegto informāciju zem virsraksta "Citas iespējamās blakusparādības kombinētas HIV terapijas gadījumā".

PĀRTRAUCIET šo zāļu lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām:

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

  • paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas. Sīkāku informāciju par šiem simptomiem skatiet zemāk esošajā lodziņā "Paaugstinātas jutības reakcijas"

Paaugstinātas jutības reakcijas

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma satur abakavīru (kas ir arī tādu zāļu aktīvā viela kā abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs/lamivudīns). Abakavīrs var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju, ko sauc par paaugstinātas jutības reakciju. Šīs paaugstinātās jutības reakcijas biežāk novērotas cilvēkiem, kuri lietojuši abakavīru saturošas zāles.

Kam rodas šādas reakcijas?

Ikvienam Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma lietotājam var rasties paaugstinātas jutības reakcija pret abakavīru, un tā var būt bīstama dzīvībai, ja tiek turpināta šo zāļu lietošana.

Ja Jums ir HLA-B*5701 gēns, šīs reakcijas rašanās iespējamība ir lielāka (taču reakcija var būt arī tad, ja Jums nav šī gēna). Pirms Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma parakstīšanas Jums vajadzētu būt noteiktam šim gēnam. Ja zināt, ka Jums ir šis gēns, pirms šo zāļu lietošanas informējiet par to ārstu.

Aptuveni 3–4 no katriem 100 pacientiem, kuri klīniskā pētījumā lietoja abakavīru un kuriem nebija HLA-B*5701 gēna, radās paaugstinātas jutības reakcija (nopietna alerģiska reakcija).

Kādi ir simptomi?

Biežākie simptomi ir:

  • drudzis (augsta temperatūra) un izsitumi uz ādas.

Citi bieži simptomi ir:

  • slikta dūša, vemšana, caureja, vēdersāpes, elpas trūkums, klepus, izteikts nogurums, slikta vispārējā pašsajūta, galvassāpes, sāpes muskuļos.

Citi simptomi ir šādi:

sāpes locītavās, čūlas mutes dobumā, sāpes kaklā, sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana (elpošanas problēmas), roku un kāju pietūkums, palielināti limfmezgli (kakla, paduses vai cirkšņa apvidū), zems asinsspiediens, acu iekaisums (konjunktivīts), tirpšana vai nejutīgums plaukstās un pēdās. Aknu darbības traucējumu pazīmes ir: āda un acu baltumi kļūst dzelteni, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi un nieru problēmu pazīmes ir: urīna daudzuma samazināšanās vai pilnīgs urīna trūkums, vai sāpes muguras lejasdaļā. Aknu un nieru darbības traucējumi var parādīties arī asins analīzēs.

Kad rodas šādas reakcijas?

Paaugstinātas jutības reakcijas var sākties jebkurā brīdī šo zāļu terapijas laikā, taču lielāka to rašanās iespējamība ir pirmajās 6 ārstēšanas nedēļās.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu:

  1. ja Jums rodas izsitumi uz ādas VAI

  2. ja Jums rodas simptomi no vismaz 2 tālāk minētajām grupām:

    • drudzis;

    • elpas trūkums, sāpes kaklā vai klepus;

    • slikta dūša vai vemšana, caureja vai vēdersāpes;

    • izteikts nogurums vai sāpes dažādās ķermeņa vietās, vai slikta vispārējā pašsajūta.

Jūsu ārsts Jums var ieteikt pārtraukt lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma.

Ja esat pārtraucis lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Ja esat pārtraucis lietot šīs zāles paaugstinātas jutības reakcijas dēļ, Jūs NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEDRĪKSTAT ATKĀRTOTI lietot šīs zāles vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs /lamivudīns). Pretējā gadījumā Jums dažu stundu laikā iespējama bīstama asinsspiediena pazemināšanās, kā rezultātā var iestāties nāve.

Ja jebkāda iemesla dēļ esat pārtraucis lietot Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma, jo īpaši, ja domājat, ka Jums ir blakusparādības, vai citas slimības dēļ:

pirms atsākt lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts pārbaudīs, vai simptomi bija saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju. Ja ārsts uzskatīs, ka tā varētu būt, Jums norādīs nekad vairs nelietot šīs zāles vai jebkuras citas abakavīru saturošas zāles (piemēram, abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs/lamivudīns). Ir svarīgi ievērot šo ieteikumu.

Dažkārt reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas radušās cilvēkiem, kuriem pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas bijis tikai viens brīdinājuma kartītē norādītais simptoms.

Ļoti retos gadījumos reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas radušās cilvēkiem, kuriem pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas nav bijis neviena simptoma.

Ja Jūsu ārsts teiks, ka Jūs varat atsākt lietot abakavīru/lamivudīnu, pirmās devas Jums var lūgt lietot vietā, kur Jums nepieciešamības gadījumā būs tūlīt pieejama medicīniskā palīdzība.

Ja Jums ir paaugstināta jutība pret šīm zālēm, atdodiet visas neizlietotās tabletes atpakaļ, lai tās tiktu likvidētas drošā veidā. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma iepakojumā ir brīdinājuma kartīte, lai atgādinātu Jums un medicīnas darbiniekiem par paaugstinātas jutības reakcijām. Izņemiet šo kartīti un vienmēr nēsājiet to sev līdzi.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

  • plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, kas var radīt apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu.

Sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams, ja Jums rodas kāda no sekojošām blakusparādībām:

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

  • samazināts balto asins šūnu skaits, kas parādās asins analīzēs un var palielināt infekciju risku (neitropēnija, limfopēnija);

  • samazināts trombocītu skaits, kas parādās asins analīzēs un var izraisīt negaidītu asinsizplūdumu vai asiņošanu, kas ilgst ilgāk nekā parasti (trombocitopēnija).

Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

  • aknu darbības traucējumi, piemēram, dzelte, palielinātas vai taukainas aknas, iekaisums (hepatīts). Jums var rasties slikta dūša, var novērot, ka ādas un acu baltumi kļūst dzelteni, var būt gaiši izkārnījumi, tumšs urīns, un stipras sāpes vēderā;

  • aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts). Jums var rasties stipras vēdera sāpes, izstarojošas uz muguru, var būt pietūcis un jutīgs vēders, slikta dūša un slikta vispārēja pašsajūta;

  • muskuļaudu sairšana (rabdomiolīze). Jums var rasties muskuļu sāpes, īpaši plecos, augšstilbos vai muguras lejasdaļā, vājums vai kustību traucējumi rokās vai kājās, tumšs urīns un urīna daudzuma samazināšanās vai pilnīgs urīna trūkums.

Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

  • dziļa, ātra, grūta elpošana, miegainība, ekstremitāšu nejutīgums vai vājums, slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā. Tās var liecināt par pārāk lielu pienskābes daudzumus asinīs (laktacidozi), kas redzams asins analīzēs;

  • kaulu smadzeņu nespēja izstrādāt jaunas sarkanās asins šūnas (izolēta eritrocītu aplāzija), kas redzams asins analīzēs. Jūs varat just nogurumu, miegainību un pamanīt ādas neparastu bālumu;

  • izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (erythema multiforme);

  • izplatīti izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, jo īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms), un smagāka forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas (toksiskā epidermālā nekrolīze);

  • nejutīgums, tirpšanas sajūta ādā (dedzinoša un durstoša sajūta).

Citas iespējamās blakusparādības:

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

  • galvassāpes;

  • vemšana;

  • slikta dūša (nelabums);

  • caureja;

  • vēdersāpes;

  • ēstgribas zudums;

  • nogurums, enerģijas trūkums;

  • drudzis (augsta temperatūra);

  • slikta vispārējā pašsajūta;

  • miega traucējumi (bezmiegs);

  • muskuļu sāpes un diskomforts;

  • sāpes locītavās;

  • klepus;

  • deguna kairinājums vai izdalījumi no deguna;

  • izsitumi uz ādas;

  • matu izkrišana.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

  • zems sarkano asins šūnu skaits (anēmija), kas redzams asins analīzēs;

  • aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, kas redzama asins analīzēs.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

  • paaugstināts enzīma amilāzes līmenis, kas redzams asins analīžu rezultātos.

Ja Jums rodas blakusparādības

Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Citas iespējamās blakusparādības kombinētās HIV terapijas gadījumā

Kombinētā terapija, piemēram, abakavīra/lamivudīna, HIV ārstēšanas laikā var izraisīt citu traucējumu rašanos.

Infekcijas un iekaisuma simptomi

Iespējams senu infekciju uzliesmojums

Cilvēkiem ar progresējošu HIV infekciju (AIDS) ir novājināta imūnsistēma, un viņiem ir lielāka nopietnu (oportūnistisku) infekciju rašanās iespējamība. Šādas infekcijas var būt “slēptas” un vājās imūnsistēmas neatpazītas pirms ārstēšanas uzsākšanas. Pēc ārstēšanas sākšanas imūnsistēma nostiprinās un var sākt cīnīties ar infekcijām, tādējādi izraisot infekcijas vai iekaisuma simptomus. Simptomi parasti ir drudzis kopā ar kādu no tālāk minētajiem simptomiem:

  • galvassāpes,

  • vēdersāpes,

  • apgrūtināta elpošana.

Retos gadījumos, imūnsistēmai nostiprinoties, tā var uzbrukt arī veseliem ķermeņa audiem (autoimūni traucējumi). Autoimūnu traucējumu simptomi var rasties daudzus mēnešus pēc tam, kad uzsākāt zāļu lietošanu HIV infekcijas ārstēšanai. Simptomi var būt šādi:

  • sirdsklauves (ātra vai neregulāra sirdsdarbība) vai trīce,

  • hiperaktivitāte (pārmērīgs nemiers un kustīgums),

  • vājums, kas sākas plaukstās un pēdās un izplatās uz augšu rumpja virzienā.

Ja Jums rodas jebkādi infekcijas un iekaisuma simptomi vai ievērojat kādu no iepriekš minētajiem simptomiem,

nekavējoties informējiet par to ārstu. Nelietojiet citas zāles infekcijas ārstēšanai, nekonsultējoties ar ārstu.

Jums var rasties problēmas ar kauliem

Dažiem cilvēkiem, kas lieto kombinētu terapiju HIV ārstēšanai, rodas stāvoklis, ko dēvē par osteonekrozi. Tā gadījumā atmirst kaulaudu daļas nepietiekamas asinsapgādes dēļ. Lielāka šī stāvokļa rašanās iespējamība ir cilvēkiem:

  • kas kombinēto terapiju lietojuši ilgstoši;

  • kas vienlaikus lieto kortikosteroīdu grupas pretiekaisuma līdzekļus;

  • kas lieto alkoholu;

  • kam ir ļoti novājināta imūnsistēma;

  • kam ir liekais svars.

Osteonekrozes pazīmes ir šādas:

  • stīvums locītavās;

  • sāpes un smelgšana (īpaši gurnos, ceļgalos vai plecos);

  • apgrūtinātas kustības.

Ja konstatējat kādu no šiem simptomiem,

ziņojiet par to savam ārstam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

Kā uzglabāt Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, pudeles etiķetes vai blistera pēc Derīgs līdz/EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Tikai pudelei: uz etiķetes un/vai kartona iepakojuma tam paredzētajā vietā uzrakstiet datumu, kad pudele tika atvērta. Nelietojiet šīs zāles ilgāk par 90 dienām pēc pudeles pirmās atvēršanas.

Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma satur

Katra apvalkotā tablete satur aktīvās vielas – abakavīra sulfātu, kas atbilst 600 mg abakavīra, un 300 mg lamivudīna.

Citas sastāvdaļas tabletes kodolā ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds un talks. Tabletes apvalkā ir hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols un polisorbāts 80.

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma ārējais izskats un iepakojums

Balta, iegarena, abpusēji izliekta, apvalkota tablete ar iegravētu uzrakstu "AL12" vienā pusē un "M" otrā pusē.

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma ir pieejams plastmasas pudelēs ar 30 tabletēm un baltu, necaurspīdīgu, bērniem neatveramu aizdari, vai blisteriepakojumos ar 30, 30x1 (perforēti dozējamu vienību blisteri) vai 90 tabletēm vai vairāku kastīšu iepakojumā ar 90 tabletēm, kas satur 3 kartona kastītes ar 30 tabletēm katrā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Mylan Ireland Limited

Unit 35/36 Grange Parade

Baldoyle Industrial Estate

Dublin

Īrija

Ražotājs

Mylan Hungary Kft, Mylan utca 1, Komárom, 2900, Ungārija

McDermott Laboratories Limited t/a Gerard Laboratories t/a Mylan Dublin, 35/36 Baldoyle Industrial Estate, Grange Road, Dublin 13, Īrija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija Abacavir/Lamivudin Mylan Pharma 600 mg/300 mg Filmtabletten

Beļģija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg filmomhulde tabletten

Bulgārija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg film-coated tablets

Horvātija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma 600 mg/300 mg filmom obložene tablete

Čehija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma

Dānija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma

Igaunija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma

Somija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma

Francija ABACAVIR/LAMIVUDINE Mylan Pharma 600 mg/300 mg comprimé pelliculé

Vācija Abacavir/Lamivudin Mylan Pharma 600 mg/300 mg Filmtabletten

Grieķija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg film-coated tablets

Īrija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg Film-coated Tablets

Itālija Abacavir e Lamivudina Mylan Pharma 600 mg/300 mg

Latvija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg apvalkotās tabletes

Lietuva Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg plėvele dengtos tabletės

Luksemburga Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg comprimés pelliculés

Norvēģija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma

Polija Abacawir + Lamivudine Mylan Pharma

Portugāle Abacavir/Lamivudina Mylan Pharma 600 mg/300 mg comprimidos revestidos por película

Rumānija Abacavir/Lamivudină Mylan Pharma 600 mg/300 mg comprimate filmate

Slovākija Abakavir/Lamivudín Mylan Pharma 600 mg/300 mg, filmom obalené tablety

Slovēnija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma 600 mg/300 mg filmsko obložene tablete

Spānija Abacavir/Lamivudina Mylan Pharma 600 mg/300 mg comprimidos

Zviedrija Abakavir/Lamivudin Mylan Pharma

Nīderlande Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg filmomhulde tabletten

Lielbritānija Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg Film-coated Tablets

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

  1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma 600 mg/300 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur abakavīra sulfāta, kas atbilst 600 mg abakavīra (Abacavirum), un 300 mg lamivudīna (Lamivudinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Balta, iegarena, abpusēji izliekta, apvalkota tablete (apmēram 20,8 mm x 9,2 mm) ar iegravētu uzrakstu "AL12" vienā pusē un "M" otrā pusē.

  1. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

    1. Terapeitiskās indikācijas

Abakavīrs/lamivudīns ir indicēts cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas kombinētai antiretrovīrusu terapijai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu vismaz 25 kg (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pirms ārstēšanas sākšanas ar abakavīru visiem ar HIV inficētajiem pacientiem neatkarīgi no rases piederības nepieciešams veikt skrīningu par HLA-B*5701 alēles nēsāšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Abakavīru nedrīkst lietot pacientiem, kuri ir apstiprināti HLA-B*5701 alēles nēsātāji.

Devas un lietošanas veids

Terapiju jānozīmē ārstam, kam ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Devas

Pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem ar ķermeņa masu vismaz 25 kg

Ieteicamā abakavīra/lamivudīna deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Bērniem ar ķermeņa masu līdz 25 kg

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma nevajadzētu nozīmēt bērniem, kuru ķermeņa masa ir zem 25 kg, jo tā ir fiksētas devas tablete un deva nevar tikt samazināta.

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma ir fiksētas devas tablete un to nevajadzētu nozīmēt pacientiem, kuriem nepieciešama devas pielāgošana. Gadījumiem, kad nepieciešams pārtraukt terapiju vai kādas aktīvās vielas devas pielāgošana, ir pieejami abakavīra un lamivudīna atsevišķi preparāti. Šādos gadījumos ārstam jāatsaucas uz šo zāļu individuālajiem zāļu aprakstiem.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Pašlaik nav pieejami farmakokinētikas dati par pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem. Šajā vecuma grupā iesaka īpašu uzmanību sakarā ar vecuma izraisītajām izmaiņām, tādām kā nieru darbības pavājināšanās un novirzes hematoloģiskos parametros.

Nieru darbības traucējumi

Abakavīru/lamivudīnu neiesaka lietot pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 50 ml/min, jo nevar tikt veikta nepieciešamā devas pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Abakavīrs primāri metabolizējas aknās. Nav klīnisku datu par abakavīra/lamivudīna lietošanu pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem, tādēļ tā lietošana nav ieteicama, ja vien tas nav atzīts par nepieciešamu. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh rādītājs 5-6) ir nepieciešama rūpīga novērošana, iekļaujot abakavīra plazmas koncentrācijas monitorēšanu, ja iespējams (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Abakavīra/lamivudīna lietošanas drošums un efektivitāte bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 25 kg, nav pierādīta.

Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, tomēr ieteikt devas nav iespējams.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Abakavīru/lamivudīnu var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. Skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šajā sadaļā ir iekļauti īpaši brīdinājumi un piesardzības pasākumi, kas attiecas uz abakavīru un lamivudīnu. Nav citu papildus brīdinājumu un piesardzības pasākumu, kas attiektos uz abakavīru/lamivudīnu.

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Hipersensitivitātes reakcijas (skatīt arī 4.8. apakšpunktu)

Abakavīra lietošana ir saistīta ar hipersensitivitātes reakciju (HSR) risku (skatīt 4.8. apakšpunktu). HSR izpaužas ar drudzi un/vai izsitumiem kopā ar citiem simptomiem, kas liecina par daudzu orgānu bojājumu. Abakavīra lietošanas gadījumā novērotas HSR, kas reizēm apdraudējušas dzīvību un retos gadījumos, ja nav veikta atbilstoša terapija, beigušās letāli.

Liels abakavīra HSR risks ir pacientiem, kam pierādīta HLA-B*5701 alēles klātbūtne. Pacientiem, kuri nav šīs alēles nēsātāji, par abakavīra HSR ziņots retāk.

Tāpēc jāievēro turpmāk norādītais:

  • pirms terapijas sākšanas vienmēr jādokumentē HLA-B*5701 statuss;

    • Abakavīra/lamivudīna lietošanu nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt pacientiem ar pozitīvu HLA-B*5701 atradi, kā arī pacientiem ar negatīvu HLA-B*5701 atradi, kuriem iepriekš pēc abakavīru saturošu zāļu (piemēram, abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs/lamivudīns) lietošanas bijušas aizdomas par abakavīra HSR;

    • ja rodas aizdomas par HSR, abakavīra/lamivudīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc, arī pacientiem bez HLA-B*5701 alēles. Aizkavēta abakavīra/lamivudīna lietošanas pārtraukšana, ja radusies paaugstināta jutība, var izraisīt dzīvībai bīstamu reakciju;

    • ja iespējamas HSR dēļ pārtraukta ārstēšana ar abakavīru/lamivudīnu, nekad nedrīkst atsākt Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma vai jebkādu citu abakavīru saturošu zāļu (piemēram, abakavīrs/lamivudīns, abakavīrs/lamivudīns/zidovudīns, abakavīrs/dolutegravīrs/lamivudīns) lietošanu;

    • abakavīru saturošu zāļu lietošanas atsākšana pēc iespējamas abakavīra HSR var izraisīt simptomu drīzu atkārtošanos dažu stundu laikā. Atkārtotā epizode parasti ir smagāka par sākotnējo un var izpausties ar dzīvībai bīstamu hipotensiju un nāves iestāšanos;

    • lai izvairītos no abakavīra lietošanas atsākšanas, pacientiem, kuriem bijusi HSR, jānorāda iznīcināt atlikušās abakavīra/lamivudīna tabletes.

  • Abakavīra HSR klīniskais apraksts

Abakavīra HSR labi aprakstītas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Simptomi parasti parādās pirmo sešu nedēļu laikā (laika mediāna līdz simptomu sākumam ir 11 dienas) pēc abakavīra lietošanas sākšanas, taču šīs reakcijas terapijas laikā var rasties jebkurā brīdī.

Gandrīz visas abakavīra HSR ietver drudzi un/vai izsitumus. Citas pazīmes un simptomi, kas novēroti abakavīra HSR gadījumā, arī elpceļu un kuņģa-zarnu trakta simptomi, sīkāk aprakstīti

4.8. apakšpunktā (Atsevišķu blakusparādību apraksts). Svarīgi, ka šo simptomu dēļ iespējams HSR vietā kļūdaini diagnosticēt elpceļu slimību (pneimoniju, bronhītu, faringītu) vai gastroenterītu.

Simptomi, kas saistīti ar HSR, pastiprinās, turpinot ārstēšanu, un var apdraudēt pacienta dzīvību. Šie simptomi parasti izzūd, pārtraucot abakavīra lietošanu.

Retos gadījumos pacientiem, kuri pārtraukuši abakavīra lietošanu ar HSR simptomiem nesaistītu iemeslu dēļ, dažu stundu laikā pēc abakavīra terapijas atsākšanas arī radušās dzīvībai bīstamas reakcijas (skatīt 4.8. apakšpunktā “Atsevišķu blakusparādību apraksts”). Abakavīra lietošanas atsākšana šādiem pacientiem jāveic apstākļos, kur nekavējoties pieejama medicīniska palīdzība.

Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Pankreatīts

Ir bijuši ziņojumi par pankreatītu, bet tā cēloniskā sakarība ar lamivudīnu un abakavīru nav skaidra.

Virusoloģiskas neefektivitātes risks

- Terapija ar trīs nukleozīdu kombināciju: ir ziņojumi par lielu negatīvas virusoloģiskās atbildes gadījumu skaitu un agrīnu rezistences attīstību, lietojot abakavīru un lamivudīnu kopā ar tenofovira disoproksila fumarātu vienu reizi dienā.

- Lietojot abakavīru/lamivudīnu, virusoloģiskas neefektivitātes risks var būt augstāks, nekā izmantojot citus terapijas veidus (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Aknu slimība

Nav noteikts abakavīra/lamivudīna lietošanas drošums un efektivitāte pacientiem ar nopietniem aknu darbības traucējumiem. Abakavīra/lamivudīna lietošana nav ieteicama pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir aknu disfunkcija, tai skaitā hronisks aktīvs hepatīts, kombinētas antiretrovīrusu terapijas laikā biežāk rodas aknu funkciju patoloģija, un šādi pacienti jākontrolē atbilstoši parastai praksei. Ja šādiem pacientiem rodas izpausmes, kas liecina par aknu slimības pastiprināšanos, jāapsver terapijas pārtraukšana uz laiku vai pilnīga pārtraukšana.

Pacienti ar hronisku B vai C hepatīta vīrusinfekciju

Pacientiem ar hronisku B vai C hepatītu, kurus ārstē ar kombinētu antiretrovīrusu terapiju ir paaugstināts ar aknām saistītu nopietnu un iespējami fatālu nevēlamo blakusparādību risks. Gadījumos, kad vienlaicīgi tiek lietota pretvīrusu terapija B vai C hepatīta ārstēšanai, lūdzu skatīt attiecīgo medikamentu zāļu aprakstus.

Ja lamivudīns vienlaikus tiek lietots gan HIV, gan hepatīta B vīrusa (HBV) infekcijas ārstēšanai, papildu informāciju par lamivudīna lietošanu B hepatīta infekcijas terapijā var atrast HBV infekcijas ārstēšanai indicētu lamivudīnu saturošu zāļu aprakstos.

Pārtraucot abakavīra/lamivudīna lietošanu pacientiem ar vienlaicīgu HBV infekciju, iesaka periodiski kontrolēt aknu funkcionālos rādītājus un HBV replikācijas marķierus, jo lamivudīna lietošanas pārtraukšana var izraisīt akūtu hepatīta paasinājumu (skatīt HBV infekcijas ārstēšanai indicētu lamivudīnu saturošu zāļu aprakstus).

Mitohondriju disfunkcija pēc iedarbības in utero

Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju dažādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiņiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai; tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās blakusparādības, par kurām ir ziņots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieži ir bijušas pārejošas. Reti ir ziņots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem, izmainītu uzvedību).

Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai novērstu HIV vertikālo transmisiju.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms

HIV inficētiem pacientiem ar smagu imūndeficītu kombinētas antiretrovīrusu terapijas uzsākšanas laikā (combination antiretroviral therapy - CART), var attīstīties iekaisuma reakcija pret asimptomātiskiem vai reziduāliem patogēniem un izraisīt nopietnus klīniskos stāvokļus vai pastiprināt simptomus. Parasti šādas reakcijas novēro dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART terapijas uzsākšanas. Kā piemēri ir citomegalovīrusu retinīts, ģeneralizētas un/vai fokālas mikobakteriālas infekcijas un Pneumocystis jirovecii pneimonija (bieži saukta par PCP). Jebkuras infekcijas pazīmes ir jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāārstē. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un šie traucējumi var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas.

Osteonekroze

Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši CART, lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Oportūnistiskās infekcijas

Pacientiem jāpastāsta, ka abakavīrs/lamivudīns un jebkuras citas antiretrovīrusu zāles neārstē HIV infekciju un ka tiem joprojām var attīstīties oportūnistiskās infekcijas un citas HIV infekcijas komplikācijas. Tādēļ tiem ir jāpaliek ar HIV saistīto slimību ārstēšanā pieredzējuša ārsta ciešā uzraudzībā.

Miokarda infarkts

Novērojumi ir parādījuši saistību starp miokarda infarktu un abakavīra lietošanu. Pārsvarā novērojumos bija iekļauti pacienti, kas iepriekš saņēmuši antiretrovīrusu terapiju. Klīnisko pētījumu datos miokarda infarkta gadījumu skaits ir ierobežots, un nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu.

Kopumā pieejamie dati no novērošanas grupām un nejaušinātiem pētījumiem ir nedaudz pretrunīgi, tāpēc nevar ne apstiprināt, ne noliegt cēloņsakarību starp abakavīra terapiju un miokarda infarkta risku. Līdz šim nav konstatēts bioloģiskais mehānisms, kas varētu izskaidrot potenciālo riska pieaugumu. Nozīmējot abakavīru/lamivudīnu, ir jāveic nepieciešamās darbības visu ietekmējamo riska faktoru (piemēram, smēķēšana, hipertensija, hiperlipidēmija) minimizēšanai.

Zāļu mijiedarbība

Abakavīru/lamivudīnu nedrīkst lietot kopā ar citām lamivudīnu saturošām zālēm vai ar emtricitabīnu saturošām zālēm.

Lamivudīnu nav ieteicams lietot kombinācijā ar kladribīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma satur abakavīru un lamivudīnu, tādēļ jebkura mijiedarbība, kas attiecas uz katru atsevišķi, attiecas arī uz Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma. Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp abakavīru un lamivudīnu.

Abakavīru metabolizē UDP-glikuroniltransferāzes (UGT) enzīmi un alkoholdehidrogenāze; abakavīra iedarbību varētu mainīt vienlaicīgi lietoti UGT enzīmus inducējoši vai inhibējoši līdzekļi vai savienojumi, kuri tiek eliminēti ar alkoholdehidrogenāzes starpniecību. Lamivudīns tiek izvadīts caur nierēm. Lamivudīna aktīvā renālā sekrēcija urīnā notiek ar organisko katjonu transportvielu starpniecību (OKT); lamivudīna iedarbība var pastiprināties, ja to lieto vienlaikus ar OKT inhibitoriem.

Citohroma P450 enzīmu (tādu kā CYP 3A4, CYP 2C9 vai CYP 2D6) nozīme abakavīra un lamivudīna metabolismā ir neliela, kā arī tie neinhibē un neinducē šo enzīmu sistēmu. Tādēļ ir maza iespējamība mijiedarbībai ar antiretrovīrusu proteāžu inhibitoriem, ne-nukleozīdiem un citām zālēm, kuras metabolizē lielākā daļa P450 enzīmu.

Abakavīru/lamivudīnu nedrīkst lietot vienlaikus ar citām lamivudīnu saturošām zālēm (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tālāk sniegtais uzskaitījums nav uzskatāms par izsmeļošu, taču aptver pētītās zāļu grupas.

Zāles pēc terapeitiskās grupas

Mijiedarbība

Vidējās ģeometriskās izmaiņas (%)

(Iespējamais mehānisms)

Ieteikumi attiecībā uz vienlaicīgu lietošanu

ANTIRETROVĪRUSU ZĀLES
Didanozīns/abakavīrs Mijiedarbība nav pētīta.

Devu pielāgošana nav nepieciešama.

Didanozīns/lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.
Zidovudīns/abakavīrs Mijiedarbība nav pētīta.

Zidovudīns/lamivudīns Zidovudīns 300 mg vienreizēja deva

Lamivudīns 150 mg vienreizēja deva

Lamivudīns: AUC ↔︎

Zidovudīns: AUC ↔︎

Emtricitabīns/lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.

Līdzības dēļ abakavīru/lamivudīnu nedrīkst lietot vienlaikus ar citiem citidīna analogiem, piemēram, emtricitabīnu.

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

Trimetoprims/sulfametoksazols

(kotrimoksazols)/abakavīrs

Mijiedarbība nav pētīta.

Abakavīra/lamivudīna devas pielāgošana nav nepieciešama.

Trimetoprims/sulfametoksazols (kotrimoksazols)/lamivudīns Lamivudīns: AUC ↑40%

Ja nepieciešama lietošana

(160 mg/800 mg vienreiz dienā 5 dienas/300 mg vienreizēja deva ) Trimetoprims: AUC ↔︎ Sulfametoksazols: AUC ↔︎

vienlaikus ar kotrimoksazolu, pacienti klīniski jānovēro.

Lielas trimetoprima/

(organiskās katjonu transportvielas inhibīcija)

sulfametoksazola devas Pneumocystis jirovecii pneimonijas (PCP) un

toksoplazmozes ārstēšanai nav

pētītas, un no to lietošanas

jāizvairās.

PRETMIKOBAKTĒRIJU LĪDZEKĻI
Rifampicīns/abakavīrs

Mijiedarbība nav pētīta.

Iespējama neliela abakavīra koncentrācijas pazemināšanās plazmā UGT indukcijas dēļ.

Nepietiekami dati, lai sniegtu ieteikumus par devu pielāgošanu.

Rifampicīns/lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.
PRETKRAMPJU LĪDZEKĻI
Fenobarbitāls/abakavīrs

Mijiedarbība nav pētīta.

Iespējama neliela abakavīra koncentrācijas pazemināšanās plazmā UGT indukcijas dēļ.

Nepietiekami dati, lai sniegtu ieteikumus par devu pielāgošanu.

Fenobarbitāls/lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.
Fenitoīns/abakavīrs

Mijiedarbība nav pētīta.

Iespējama neliela abakavīra koncentrācijas pazemināšanās plazmā UGT indukcijas dēļ.

Nepietiekami dati, lai sniegtu ieteikumus par devu pielāgošanu.

Jākontrolē fenitoīna koncentrācija plazmā.

Fenitoīns/lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.
PRETHISTAMĪNA LĪDZEKĻI (HISTAMĪNA H2 RECEPTORU ANTAGONISTI)
Ranitidīns/abakavīrs Mijiedarbība nav pētīta.

Devu pielāgošana nav nepieciešama.

Ranitidīns/lamivudīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Klīniski nozīmīga mijiedarbība maz ticama. Ranitidīns tikai daļēji tiek eliminēts ar nieru organiskās katjonu transportsistēmas starpniecību.

Cimetidīns/abakavīrs Mijiedarbība nav pētīta.

Devu pielāgošana nav nepieciešama.

Cimetidīns/lamivudīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Klīniski nozīmīga mijiedarbība maz ticama. Cimetidīns tikai daļēji tiek eliminēts ar nieru organiskās katjonu transportsistēmas starpniecību.

CITOTOKSISKI LĪDZEKĻI
Kladribīns/lamivudīns

Mijiedarbība nav pētīta.

In vitro lamivudīns nomāc kladribīna intracelulāro fosforilēšanos, kā rezultātā, lietojot šādu kombināciju klīniskos apstākļos, iespējams kladribīna efektivitātes zuduma risks. Arī dažas klīniskās atrades liecina par iespējamu mijiedarbību starp lamivudīnu un kladribīnu.

Tādēļ lamivudīna lietošana vienlaikus ar kladribīnu nav ieteicama (skatīt 4.4 apakšpunktu).

OPIOĪDI

Metadons/abakavīrs

(40 līdz 90 mg vienreiz dienā 14 dienas/600 mg vienreizēja deva, pēc tam 600 mg divreiz dienā 14 dienas)

Abakavīrs: AUC ↔︎

Cmax ↓35% Metadons: CL/F ↑22%

Abakavīra/lamivudīna devas pielāgošana nav nepieciešama.

Metadona devas pielāgošana vairumam pacientu maz ticama; dažkārt var būt nepieciešama atkārtota metadona devas titrēšana.

Metadons/ lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.
RETINOĪDI
Retinoīdu grupas savienojumi (piem. izotretinoīns)/abakavīrs

Mijiedarbība nav pētīta.

Iespējama mijiedarbība, jo ir kopīgs eliminācijas ceļš, kurā piedalās alkoholdehidrogenāze.

Nepietiekami dati, lai sniegtu ieteikumus par devu pielāgošanu.

Retinoīdu grupas savienojumi (piem. izotretinoīns)/lamivudīns Zāļu mijiedarbības pētījumi nav veikti. Mijiedarbība nav pētīta.
DAŽĀDI

Etanols/abakavīrs

(0,7 g/kg vienreizēja deva

/600 mg vienreizēja deva)

Abakavīrs: AUC ↑41% Etanols: AUC ↔︎

(Alkoholdehidrogenāzes inhibīcija)

Devu pielāgošana nav nepieciešama.

Etanols/lamivudīns Mijiedarbība nav pētīta.

Sorbīta šķīdums (3,2 g, 10,2 g,

13,4 g)/ lamivudīns

Viena deva 300 mg lamivudīna

šķīduma iekšķīgai lietošanai

Lamivudīns:

AUC ↓ 14%; 32%; 36%

Cmax ↓ 28%; 52%, 55%.

Ja iespējams, izvairieties no

abakavīra/lamivudīna ilgstošas lietošanas vienlaicīgi ar zālēm, kuras satur sorbītu vai citus daudzvērtīgos spirtus vai monosaharīdu spirtus ar osmotisku iedarbību (piemēram, ksilītu, mannītu, laktītu, maltītu). Apsveriet biežākas HIV-1 vīrusa slodzes pārbaudes, ja nav iespējams izvairīties no ilgstošas vienlaicīgas lietošanas.

Saīsinājumi: ↑ = palielinājums; ↓ = samazinājums; ↔︎ = bez būtiskām izmaiņām; AUC = laukums zem koncentrācijas-laika līknes; Cmax = maksimālā novērotā koncentrācija; CL/F = šķietamais perorālais klīrenss

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pieņemot lēmumu par pretretrovīrusu līdzekļu lietošanu grūtniecēm HIV infekcijas ārstēšanai, kā arī lai novērstu HIV vertikālās transmisijas risku jaundzimušajam, vienmēr ir jāņem vērā dzīvnieku pētījumu dati un klīniskā pieredze ar sievietēm grūtniecības periodā.

Ar abakavīru veiktos pētījumos dzīvniekiem konstatēta toksiska iedarbība uz embriju un augli žurkām, bet ne trušiem. Ar lamivudīnu veiktos pētījumos dzīvniekiem novērots agrīnas embrija bojāejas pieaugums trušiem, bet ne žurkām (skatīt 5.3. apakšpunktu). Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma aktīvās vielas var inhibēt DNS replikāciju šūnās, un abakavīram ir novērota kancerogenitāte dzīvnieku modeļos (skatīt 5.3. apakšpunktu). Šo atražu klīniskā nozīme nav zināma. Pierādīts, ka cilvēkam abakavīrs un lamivudīns šķērso placentas barjeru.

Vairāk nekā 800 grūtniecības iznākumu, kad abakavīrs grūtniecēm lietots pirmajā trimestrī, un vairāk nekā 1000 grūtniecības iznākumu, kad tas lietots otrajā un trešajā trimestrī, neliecina par malformatīvu toksicitāti un toksisku iedarbību uz augli/jaundzimušo. Vairāk nekā 1000 grūtniecības iznākumu, kad lamivudīns grūtniecēm lietots pirmajā trimestrī, un vairāk nekā 1000 grūtniecības iznākumu, kad tas lietots otrajā un trešajā trimestrī, neliecina par malformatīvu toksicitāti un toksisku iedarbību uz augli/jaundzimušo. Nav datu par abakavīra/lamivudīna lietošanu grūtniecēm, tomēr ņemot vērā šos esošos datus, malformāciju rašanās risks cilvēkam ir maz ticams.

Attiecībā uz pacientēm, kuras vienlaikus bijušas inficētas ar hepatītu, ārstētas ar lamivudīnu saturošām zālēm, piemēram, Abacavir/Lamivudine Mylan Pharma, un kurām pēc tam iestājusies grūtniecība, jāņem vērā hepatīta atjaunošanās iespējamība, pārtraucot lamivudīna lietošanu.

Mitohondriju disfunkcija

In vitro un in vivo ir pierādīts, ka nukleozīdu un nukleotīdu analogi izraisa dažādas pakāpes mitohondriju bojājumus. Ir bijuši ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV-negatīviem zīdaiņiem, kuri in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Abakavīrs un tā metabolīti izdalās žurku mātīšu pienā. Abakavīrs izdalās arī mātes pienā cilvēkam.

Ņemot vērā datus par vairāk nekā 200 mātes/bērna pāriem, kam ārstēta HIV infekcija, lamivudīna koncentrācija serumā ar krūti barotiem zīdaiņiem, kuru mātēm ārstē HIV infekciju, ir ļoti maza (< 4% no koncentrācijas serumā mātei) un progresējoši samazinās līdz nenosakāmam līmenim, kad ar krūti barotie zīdaiņi sasniedz 24 nedēļu vecumu. Dati par abakavīra un lamivudīna drošumu, lietojot bērniem līdz trīs mēnešu vecumam, nav pieejami.

HIV inficētām sievietēm nekādā gadījumā neiesaka barot bērnus ar krūti, lai izvairītos no HIV transmisijas.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka ne abakavīrs, ne lamivudīns nekādā veidā neietekmē fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Apsverot pacienta spējas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus, jāpatur prātā pacienta klīniskais stāvoklis un abakavīra/lamivudīna nevēlamo blakusparādību profils.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma raksturojuma kopsavilkums

Blakusparādības, par kurām ziņots lietojot abakavīru/lamivudīnu, ir līdzīgas ar abakavīra un lamivudīna drošuma profilu, lietojot tos kā atsevišķas zāles. Par daudzām blakusparādībām nav zināms, vai tās ir saistāmas ar aktīvo vielu, citu HIV ārstēšanai lietojamo zāļu lietošanu vai pašu slimību.

Daudzas no tabulā uzskaitītajām blakusparādībām bieži (slikta dūša, vemšana, caureja, drudzis, letarģija, izsitumi) rodas pacientiem ar abakavīra hipersensitivitāti. Tādēļ pacienti ar jebkuru no šiem simptomiem rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz hipersensitivitātes reakcijas iespēju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ļoti reti ir ziņots par erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisku epidermas nekrolīzi, kuru gadījumā nevarēja pilnīgi izslēgt abakavīra hipersensitivitāti. Šādos gadījumos abakavīru saturošu zāļu lietošana jāpārtrauc pavisam.

Blakusparādību kopsavilkuma tabula

Nevēlamās blakusparādības, par kurām uzskata, ka tās vismaz varētu būt saistītas ar abakavīru vai lamivudīnu ir uzskaitītas pa orgānu sistēmām, orgānu klasēm un absolūtā biežuma. To sastopamība tiek definēta kā: ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100 līdz <1/10), retāk (>1/1000 līdz <1/100), reti (>1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000).

Orgānu sistēma

Abakavīrs

Lamivudīns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: neitropēnija un anēmija (abas blakusparādības dažos gadījumos izpaudās smagi), trombocitopēnija

Ļoti reti: izolēta sarkano šūnu aplāzija

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: hipersensitivitāte

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: anoreksija

Ļoti reti: laktacidoze

Ļoti reti: laktacidoze

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes

Bieži: galvassāpes, bezmiegs Ļoti reti: ir ziņojumi par perifēras neiropātijas (vai parestēziju) gadījumiem

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: klepus, simptomi no deguna puses

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, vemšana, diareja

Reti: ir ziņojumi par pankreatītu, bet tā cēloniskā saistība ar abakavīru ir neskaidra

Bieži: slikta dūša, vemšana, sāpes vai spazmas vēderā, diareja

Reti: seruma amilāzes līmeņa paaugstināšanās. Ir ziņojumi par pankreatīta gadījumiem

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: aknu enzīmu (AsAT, AlAT) līmeņu tranzitora paaugstināšanās

Reti: hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi (bez sistēmiskiem simptomiem) Ļoti reti: erythema multiforme,

Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermālā nekrolīze

Bieži: izsitumi, alopēcija

Reti: angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: artralģijas, muskuļu darbības traucējumi

Reti: rabdomiolīze

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: drudzis, letarģija, nogurums

Bieži: nogurums, vājums, drudzis

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Hipersensitivitāte pret abakavīru

Turpmāk norādītas HSR pazīmes un simptomi. Tie atklāti vai nu klīniskos pētījumos, vai pēcreģistrācijas perioda laikā. Simptomi, par kuriem ziņots vismaz 10% pacientu ar hipersensitivitātes reakciju, atzīmēti treknrakstā.

Gandrīz visiem pacientiem, kuriem rodas hipersensitivitātes reakcija, sindroma sastāvdaļa ir drudzis un/vai izsitumi (parasti makulopapulozi vai urtikāri), tomēr ir bijušas arī reakcijas bez izsitumiem vai drudža. Citi galvenie simptomi ir kuņģa-zarnu trakta, elpošanas vai vispārēji simptomi, piemēram, letarģija un savārgums.

Āda Izsitumi (parasti makulopapulozi vai nātrene)

Kuņģa- zarnu trakts Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, čūlu veidošanās

mutes dobumā

Elpceļi Apgrūtināta elpošana, klepus, kakla sāpes, pieaugušo respiratorā distresa sindroms, elpošanas mazspēja

Dažādi Drudzis, letarģija, savārgums, tūska, limfadenopātija, hipotensija, konjunktivīts, anafilakse

Neiroloģija/Psihiatrija Galvassāpes, parestēzijas

Hematoloģija Limfopēnija

Aknas/aizkuņģa dziedzeris Paaugstināti aknu funkcionālo testu rādītāju rezultāti, hepatīts, aknu mazspēja

Skeleta-muskuļu sistēma Mialģija, retos gadījumos miolīze, artralģija, kreatinīna fosfokināzes

līmeņa paaugstināšanās

Uroloģija Paaugstināts kreatinīna līmenis, nieru mazspēja

Ja ārstēšana tiek turpināta, ar šo HSR saistītie simptomi pastiprinās un var apdraudēt dzīvību, un retos gadījumos izraisīt nāvi.

Abakavīru saturošu zāļu lietošanas atsākšana pēc abakavīra HSR izraisa simptomu drīzu atkārtošanos dažu stundu laikā. Atkārtotā epizode parasti ir smagāka par sākotnējo un var izpausties ar dzīvībai bīstamu hipotensiju un nāves iestāšanos. Līdzīgas reakcijas pēc abakavīra lietošanas atsākšanas retos gadījumos radušās arī pacientiem, kuriem pirms abakavīra lietošanas pārtraukšanas bija tikai viens no galvenajiem hipersensitivitātes simptomiem (skatīt iepriekš); un ļoti retos gadījumos tās novērotas arī pacientiem, kas atsākuši terapiju, ja iepriekš HSR simptomu nav bijis (t. i., pacientiem, kuriem iepriekš bijusi šķietami laba abakavīra panesamība).

Vielmaiņas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms

HIV inficētiem pacientiem ar smagu imūndeficītu kombinētas antiretrovīrusu terapijas uzsākšanas laikā var attīstīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskām vai reziduālām oportūnistiskām infekcijām. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un tie var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Osteonekroze

Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Drošuma datubāze, kas pamato lietošanu bērniem vienu reizi dienā, ir iegūta pētījumā ARROW (COL105677), kura laikā 669 bērni ar HIV-1 infekciju (vecumā no 12 mēnešiem līdz

≤17 gadiem), saņēma abakavīru un lamivudīnu vienu vai divas reizes dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šajā populācijā 104 bērni ar HIV-1 infekciju un ķermeņa masu vismaz 25 kg saņēma abakavīru un lamivudīnu abakavīra/lamivudīna veidā vienu reizi dienā. Bērniem pēc zāļu lietošanas vienu vai divas reizes dienā netika novērotas ar drošumu saistītas papildu problēmas salīdzinājumā ar pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Nav noteikti īpaši simptomi vai pazīmes pēc akūtas abakavīra vai lamivudīna pārdozēšanas, izņemot tos, kas minēti kā blakusparādības.

Pārdozēšanas gadījumā jānovēro, vai pacientam neparādās toksicitātes pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu) un pēc nepieciešamības jānodrošina standarta balstterapija. Tā kā lamivudīnu var izdalīt ar dialīzes palīdzību, pārdozēšanas ārstēšanā var tikt izmantota nepārtraukta hemodialīze, tomēr tas nav pētīts. Nav zināms, vai abakavīru var izvadīt ar peritoneālās dialīzes vai hemodialīzes palīdzību.

  1. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

    1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, pretvīrusu līdzekļi HIV infekcijas ārstēšanai, kombinācijas. ATĶ kods: J05AR02.

Darbības mehānisms: Abakavīrs un lamivudīns ir nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori (NRTI) un spēcīgi selektīvi HIV-1 un HIV-2 replikācijas inhibitori (LAV2 un EHO). Gan abakavīru, gan lamivudīnu sekvenciāli metabolizē intracelulārās kināzes līdz attiecīgajam 5’-trifosfātam (TP), kas ir aktīvās vielas. Lamivudīna-TP un karbovir-TP (abakavīra aktīvā trifosfāta forma) ir HIV reversās transkriptāzes (RT) substrāti un konkurējoši inhibitori. Tomēr to galvenā pretvīrusu aktivitāte tiek sasniegta monofosfāta formā iekļaujoties vīrusa DNS ķēdē, kas rada ķēdes termināciju. Abakavīra un lamivudīna trifosfāti uzrāda ievērojami zemāku afinitāti pret saimnieka šūnu DNS polimerāzēm.

Lietojot lamivudīnu un citus pretretrovīrusu līdzekļus, in vitro netika novērota antagonistiska darbība (pārbaudītie līdzekļi: didanozīns, nevirapīns un zidovudīns). Lietojot abakavīru kombinācijās ar NRTI didanozīnu, emtricitabīnu, stavudīnu, tenofovīru vai zidovudīnu, nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoru (NNRTI) nevirapīnu vai proteāzes inhibitoru (PI) amprenaviru, abakavīra pretvīrusu aktivitāte šūnu kultūrās netika antagonizēta.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro

Pierādīts, ka gan abakavīrs, gan lamivudīns nomāc HIV laboratorijas celmu un klīnisko izolātu vairošanos vairāku veidu šūnās, arī transformētās T šūnu līnijās, no monocītiem/makrofāgiem iegūtās līnijās un primārās aktivētu perifēro asiņu limfocītu (peripheral blood lymphocytes; PBL) un monocītu/makrofāgu kultūrās. Zāļu koncentrācija, kāda nepieciešama, lai ietekmētu vīrusu vairošanos par 50% (EC50), vai 50% inhibējošā koncentrācija (IC50) bija atkarīga no vīrusu un saimniekšūnu veida. Abakavīra vidējā EC50 pret HIV-1IIIB un HIV-1HXB2 laboratorijas celmiem bija robežās no 1,4 līdz 5,8 μM. Lamivudīna mediānās jeb vidējās EC50 vērtības pret HIV-1 laboratorijas celmiem bija robežās no 0,007 līdz 2,3 μM. Vidējā EC50 pret HIV-2 laboratorijas celmiem (LAV2 un EHO) bija robežās no 1,57 līdz 7,5 μM abakavīram un no 0,16 līdz 0,51 μM lamivudīnam.

Abakavīra EC50 vērtības pret HIV-1 M grupas apakštipiem (A-G) bija robežās no 0,002 līdz 1,179 μM, pret O grupu no 0,022 līdz 1,21 μM un pret HIV-2 izolātiem no 0,024 līdz 0,49 μM.

Lamivudīnam EC50 vērtības pret HIV-1 apakštipiem (A-G) bija robežās no 0,001 līdz 0,170 μM, pret O grupu no 0,030 līdz 0,160 μM un pret HIV-2 izolātiem no 0,002 līdz 0,120 μM perifēro asiņu mononukleārās šūnās.

HIV-1 sākotnējos paraugus no iepriekš neārstētiem pacientiem bez aminoskābju substitūcijām, kas būtu saistītas ar rezistenci, novērtēja, izmantojot vairāku ciklu Virco Antivirogram™ testu (n=92 no COL40263) vai viena cikla Monogram Biosciences PhenoSense™ testu (n=138 no ESS30009).

Iegūtās mediānās EC50 vērtības abakavīram bija attiecīgi 0,912 μM (diapazons: 0,493 – 5,017 μM) un 1,26 µM (diapazons: 0,72 – 1,91 μM), un mediānās EC50 vērtības lamivudīnam attiecīgi 0,429 μM (diapazons: 0,200 – 2,007 μM) un 2,38 μM (1,37 – 3,68 μM).

Visās fenotipiskā jutīguma analīzēs klīniskiem izolātiem, kas iegūti no pretretrovīrusu līdzekļus iepriekš nesaņēmušiem pacientiem, kuri ir inficēti ar M grupas ne-B apakštipa HIV-1, trīs pētījumos konstatēja, ka visi vīrusi ir pilnībā jutīgi gan pret abakavīru, gan lamivudīnu; vienā pētījumā analizēja 104 izolātus, kuru vidū bija A un A1 (n=26), C (n=1), D (n=66) apakštipu vīrusi un cirkulējošas rekombinantas formas (CRF) AD (n=9), CD (n=1) un salikts starpapakštipu rekombinants cpx variants (n=1), otrā pētījumā analizēja 18 izolātus, to vidū G apakštipu (n=14) un CRF_AG (n=4) no Nigērijas, bet trešajā pētījumā analizēja sešus izolātus (n=4 CRF_AG, n=1 A un n=1 nenoteikts) no Abidžānas (Kotdivuārā).

HIV-1 izolāti (CRF01_AE, n=12; CRF02_AG, n=12; un C apakštips vai CRF_AC, n=13) no 37 neārstētiem pacientiem Āfrikā un Āzijā bija jutīgi pret abakavīru (IC50 izmaiņas <2,5 reizes) un lamivudīnu (IC50 izmaiņas <3,0 reizes), izņemot divus CRF02_AG izolātus ar 2,9 un 3,4 reižu lielām izmaiņām abakavīram. O grupas izolāti no pretvīrusu līdzekļus iepriekš nesaņēmušiem pacientiem, kuriem pārbaudīja lamivudīna iedarbību, bija ļoti jutīgi.

Abakavīra un lamivudīna kombinācijai pierādīta pretvīrusu aktivitāte šūnu kultūrā pret ne-B apakštipa izolātiem un HIV-2 izolātiem ar līdzvērtīgu pretvīrusu aktivitāti kā B apakštipa izolātiem.

Rezistence

In vivo rezistence

In-vitro notika pret abakavīru rezistentu HIV-1 izolātu selekcija no dabīgiem HIV-1 (HXB2) celmiem, un tā saistīta ar specifiskām genotipa pārmaiņām RT kodona reģionā (kodoni M184V, K65R, L74V un Y115). Vispirms notika selekcija M184V mutācijai, un tā rezultātā IC50 palielinājās divas reizes.

Turpinot apstrādi ar zālēm pieaugošā koncentrācijā, notika vīrusu ar dubultu RT mutāciju 65R/184V un 74V/184V vai ar trīskāršu RT mutāciju 74V/115Y/184V selekcija. Divas mutācijas izraisīja

abakavīra jutīguma pārmaiņas 7 – 8 reizes un, lai jutīgums mainītos vairāk nekā 8 reizes, bija nepieciešama trīs mutāciju kombinācija. Apstrādājot pret zidovudīnu rezistentu klīnisku izolātu RTMC, arī tika selektēta M184V mutācija.

Rezistence in vitro: HIV-1 rezistencē pret lamivudīnu iesaistās M184I vai, vēl biežāk, M184V aminoskābes maiņa tuvu vīrusa RT aktīvajai vietai. Apstrādājot HIV-1 (HXB2) ar pieaugošām 3TC koncentrācijām, savairojās vīrusi ar izteiktu (> 100 līdz > 500 reižu) rezistenci pret lamivudīnu, un ātri tika selektēta RT M1841 vai V mutācija. IC50 dabīga tipa HXB2 ir 0,24 – 0,6 μM, bet IC50 M184V saturošam HXB2 ir >100 - 500 μM.

Pretvīrusu terapija atbilstoši genotipiskai/fenotipiskai rezistencei

In vivo rezistence (terapiju iepriekš nesaņēmušiem pacientiem)

M184V vai M184I varianti rodas ar HIV-1 inficētiem pacientiem, kas ārstēti ar lamivudīnu saturošu pretretrovīrusu terapiju.

Vairumam pacientu, kam pivotālos klīniskos pētījumos, lietojot abakavīru saturošu shēmu, neradās viroloģiska atbildreakcija, iegūtos izolātos pierādīja vai nu ar NRTI nesaistītas pārmaiņas no sākumstāvokļa (45%) vai tikai M184V vai M184I selekciju (45%). Kopumā M184V vai M184I selekcijas biežums bija liels (54%), un L74V (5%), K65R (1%) un Y115F (1%) selekcija bija retāka (skatīt tabulu tālāk). Tika atklāts, ka zidovudīna iekļaušana shēmā mazināja L74V un K65R selekcijas biežumu abakavīra klātbūtnē (ar zidovudīnu: 0/40, bez zidovudīna: 15/192, 8%).

Terapija

Abakavīrs + (lamivudīns+ zidovudīns)1

Abakavīrs + lamivudīns + NNRTI

Abakavīrs + lamivudīns + PI (vai PI/ritonavirs)

Kopā

Subjektu skaits

282

1094

909

2285

Viroloģiskas ārstēšanas neveiksmju skaits

43

90

158

306

Genotipu skaits terapijas laikā

40 (100%)

51 (100%)2

141 (100%)

232 (100%)

K65R

0

1 (2%)

2 (1%)

3 (1%)

L74V

0

9 (18%)

3 (2%)

12 (5%)

Y115F

0

2 (4%)

0

2 (1%)

M184V/I

34 (85%)

22 (43%)

70 (50%)

126 (54%)

TAM3

3 (8%)

2 (4%)

4 (3%)

9 (4%)

  1. Lamivudīna un zidovudīna fiksētas devas kombinācija

  2. Ietver trīs neviroloģiskas ārstēšanas neveiksmes un četras neapstiprinātas viroloģiskas ārstēšanas neveiksmes.

  3. Pacientu skaits ar ≥1 timidīna analogu mutāciju (TAM).

TAM var tikt konstatētas, lietojot timidīna analogus kopā ar abakavīru. Vienā metaanalīzē no sešiem klīniskiem pētījumiem TAM netika atlasītas, lietojot shēmas, kas satur abakavīru bez zidovudīna (0/127), bet tika atrastas, lietojot shēmas, kas satur abakavīru un timidīna analogu zidovudīnu (22/86, 26%).

In vivo rezistence (pacientiem, kas iepriekš saņēmuši terapiju)

M184V vai M184I varianti rodas HIV-1 inficētiem pacientiem, kas ārstēti ar lamivudīnu saturošu pretretrovīrusu terapiju un rada augsta līmeņa rezistenci pret lamivudīnu. In vitro iegūtie dati vedina domāt, ka lamivudīna lietošanas turpināšana antiretrovīrusu terapijā, neskatoties uz M184V mutācijas attīstību, var nodrošināt reziduālu antiretrovīrusu aktivitāti (iespējams, novājinot vīrusus). Šī atklājuma klīniskā nozīme nav noskaidrota. Pieejamie klīniskie dati patiešām ir ļoti ierobežoti un neļauj izdarīt nekādus ticamus secinājumus par šo jautājumu. Jebkurā gadījumā priekšroka dodama NRTI, pret kuriem ir saglabāta jutība, terapijas uzsākšanai, nevis lamivudīna terapijas turpināšanai. Tāpēc, ja radusies M184V mutācija, lamivudīna terapijas turpināšana jāapsver tikai tādā gadījumā, ja nav pieejami citi aktīvi NRTI.

Klīniski nozīmīga jutības mazināšanās pret abakavīru novērota klīniskos izolātos, kas iegūti no pacientiem ar nekontrolētu vīrusa replikāciju, kas iepriekš ārstēti ar citiem nukleozīdu inhibitoriem un ir rezistenti pret tiem. Metaanalīzēs no pieciem klīniskiem pētījumiem, kur terapijas pastiprināšanai tika pievienots ABC, no 166 personām 123 (74%) bija M184V/I, 50 (30%) bija T215Y/F, 45 (27%) bija M41L, 30 (18%) bija K70R un 25 (15%) bija D67N. K65R neradās un L74V un Y115F bija retāk sastopami (≤3%). Paredzamās genotipa vērtības loģistiskās regresijas modelēšana (kas pielāgota HIV- 1RNS [vRNS] līmenim plazmā sākumstāvoklī, CD4+ šūnu skaitam, iepriekšējo pretretrovīrusa terapiju skaitam un ilgumam) pierādīja 3 vai vairākas ar NRTI rezistenci saistītas mutācijas, kas radīja mazinātu atbildreakciju 4. nedēļā (p=0,015) vai 4 vai vairākas mutācijas vidēji 24. nedēļā (p≤0,012).

Turklāt 69 ievietošanas komplekss vai Q151M mutācija, ko parasti konstatē kombinācijā ar A62V, V751, F77L un F116Y, izraisa augstu rezistenci pret abakavīru.

Reversās transkriptāzes mutācija sākumstāvoklī

4. nedēļa (n = 166)

n

Vidējā pārmaiņa vRNS (log10 c/ml)

Procenti ar

<400 kopijām/ml vRNS

Nav

15

-0,96

40%

Tikai M184V

75

-0,74

64%

Jebkura viena NRTI mutācija

82

-0,72

65%

Jebkuras divas ar NRTI saistītas mutācijas

22

-0,82

32%

Jebkuras trīs ar NRTI saistītas mutācijas

19

-0,30

5%

Četras vai vairākas ar NRTI saistītas mutācijas

28

-0,07

11%

Fenotipiska rezistence un krusteniska rezistence

Lai rastos fenotipiska rezistence pret abakavīru, nepieciešama M184V klātbūtne kopā ar vismaz vēl vienu citu abakavīra selektētu mutāciju vai M184V klātbūtne kopā ar multiplām TAM. Fenotipiska krusteniska rezistence pret citiem NRTI ar atsevišķu M184V vai M184I mutāciju ir neliela.

Zidovudīnam, didanozīnam, stavudīnam un tenofoviram saglabājas pretretrovīrusu aktivitāte pret šādiem HIV-1 variantiem. Tomēr M184V klātbūtne kopā ar K65R izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru, tenofoviru, didanozīnu un lamivudīnu, un M184V klātbūtne kopā ar L74V izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru, didanozīnu un lamivudīnu. M184V klātbūtne kopā ar Y115F izraisa krusteniskās rezistences pieaugumu starp abakavīru un lamivudīnu.

Viegli pieejamie genotipiskās zāļu rezistences interpretēšanas algoritmi un tirdzniecībā pieejamie jutīguma testi ļauj noteikt samazinātas aktivitātes klīniskās robežvērtības abakavīram un lamivudīnam kā atsevišķām zāļu vienībām, prognozējot jutīgumu, daļēju jutīgumu vai rezistenci, pamatojoties uz tiešu jutīguma mērījumu vai HIV-1 rezistences fenotipa aprēķinu pēc vīrusa genotipa. Šo pašlaik ieteikto rezistences algoritmu izmantošana var palīdzēt nodrošināt abakavīra un lamivudīna pareizu lietošanu.

Krusteniskā rezistence starp abakavīru vai lamivudīnu un citu grupu pretretrovīrusu līdzekļiem, piemēram, PI vai NNRTI, ir maz ticama.

Klīniskā pieredze

Klīniskā pieredze ar abakavīra un lamivudīna kombināciju, lietojot vienreiz dienā, galvenokārt balstīta uz četriem pētījumiem iepriekš neārstētiem pacientiem - CNA30021, EPZ104057 (HEAT pētījums), ACTG5202 un CNA109586 (ASSERT pētījums), un uz diviem pētījumiem iepriekš ārstētiem pacientiem - CAL30001 un ESS30008.

Pacienti, kas iepriekš nav saņēmuši terapiju

Abakavīra un lamivudīna kombinācija vienu reizi dienā tika izmantota 48 nedēļas ilgā, daudzcentru, dubultmaskētā, kontrolētā pētījumā (CNA30021), kurā piedalījās 770 HIV inficēti, terapiju iepriekš nesaņēmuši pacienti. Tie bija primāri asimptomātiski HIV inficēti pacienti (CDC stadija A). Pacienti tika randomizēti saņemt vai nu abakavīru (ABC) 600 mg vienu reizi dienā vai 300 mg divas reizes dienā, kombinācijā ar lamivudīnu 300 mg vienu reizi dienā un efavirenzu 600 mg vienu reizi dienā. Rezultāti atbilstoši apakšgrupai ir apkopoti sekojošā tabulā:

Efektivitātes iznākums 48. nedēļā CNA30021 pētījumā pēc sākotnējās HIV-1 RNS un CD4 kategorijas (ITTe TLOVR ART iepriekš nesaņēmuši pacienti).

ABC vienreiz dienā

+3TC+EFV (n=384)

ABC divreiz dienā

+3TC+EFV (n=386)

ITT-E populācija TLOVR analīze

Proporcija ar HIV-1 RNS <50 kopijas/ml

Visi pacienti

253/384 (66%)

261/386 (68%)

Sākotnējā RNS kategorija

<100 000 kopijas/ml

141/217 (65%)

145/217 (67%)

Sākotnējā RNS kategorija

>=100 000 kopijas/ml

112/167 (67%)

116/169 (69%)
Sākotnējā CD4 kategorija <50

3/ 6 (50%)

4/6 (67%)
Sākotnējā CD4 kategorija 50-100

21/ 40 (53%)

23/37 (62%)
Sākotnējā CD4 kategorija 101- 200

57/ 85 (67%)

43/67 (64%)
Sākotnējā CD4 kategorija 201- 350

101/143 (71%)

114/170 (67%)
Sākotnējā CD4 kategorija >350

71/109 (65%)

76/105 (72%)

HIV RNS samazinājums par >1 log vai <50 kopijas/ml

Visi pacienti

372/384 (97%)

373/386 (97%)

Abos terapijas režīmos novēroja līdzīgu klīnisko efektu (terapijas atšķirības novērtējums: -1,7, 95% CI-8,4, 4,9). No šiem rezultātiem ar 95% ticamību var secināt, ka patiesā atšķirība nav lielāka par 8,4% par labu zāļu lietošanai divas reizes dienā. Šī iespējamā starpība ir pietiekami maza, lai izdarītu vispārējus secinājumus par abakavīra lietošanas priekšrocībām vienu vai divas reizes dienā.

Abās ārstēšanas grupās bija zems, līdzīgs vispārējās virusoloģiskās atbildes iztrūkums (vīrusa slodze

>50 kopijām/ml) (attiecīgi 10% un 8%). Nelielā grupā, kas tika izmantota genotipiskai analizēšanai, bija tendence uz augstāku ar NRTI saistītu mutāciju daudzumu grupā, kura saņēma abakavīru vienu reizi dienā salīdzinot ar tiem, kas saņēma abakavīru divas reizes dienā. Konkrētus secinājumus no tā nevar izdarīt ierobežotā datu apjoma dēļ šajā pētījumā.

Dažos salīdzinošos abakavīra/lamivudīna pētījumos, t.i., HEAT, ACTG5202 un ASSERT, iegūti pretrunīgi dati:

EPZ104057 (HEAT pētījums) bija nejaušināts, dubultmaskēts, ar pielāgotu placebo kontrolēts, 96 nedēļas ilgs daudzcentru pētījums, un tā primārais mērķis bija novērtēt abakavīra/lamivudīna (ABC/3TC, 600 mg/300 mg) un tenofovira/emtricitabīna (TDF/FTC, 300 mg/200 mg) relatīvo efektivitāti HIV inficētiem, iepriekš neārstētiem pieaugušajiem, katru no shēmām lietojot vienreiz dienā kombinācijā ar lopinaviru/ritonaviru (LPV/r, 800 mg/200 mg). Primāro efektivitātes analīzi veica pēc 48 nedēļām, pētījumu turpinot līdz 96. nedēļai, un pierādīja līdzvērtīgumu. Rezultāti apkopoti tālāk:

Virusoloģiskā atbildes reakcija, pamatojoties uz plazmas HIV-1 RNS līmeni <50 kopijām/ml Terapiju saņēmusī ITT populācija, iekļaujot M=F terapijas maiņu

Virusoloģiskā atbildes reakcija

ABC/3TC +LPV/r (N = 343)

TDF/FTC + LPV/r (N = 345)

48. nedēļa

96. nedēļa

48. nedēļa

96. nedēļa

Kopējā atbildes reakcija (stratificēta pēc sākotnējā HIV-1 RNS līmeņa)

231/343 (68%)

205/343 (60%)

232/345 (67%)

200/345 (58%)

Atbildes reakcija atbilstoši sākotnējam HIV- 1 RNS līmenim <100 000 kopijas/ml

134/188 (71%)

118/188 (63%)

141/205 (69%)

119/205 (58%)

Atbildes reakcija atbilstoši sākotnējam HIV- 1 RNS līmenim ≥100 000 kopijas/ml

97/155 (63%)

87/155 (56%)

91/140 (65%)

81/140 (58%)

Abām shēmām novēroja līdzīgu virusoloģisko atbildes reakciju (terapijas veidu atšķirību aprēķins 48. nedēļā: 0,39%, 95% TI: -6,63, 7,40).

ACTG 5202 pētījums bija daudzcentru, salīdzinošs, nejaušināts pētījums, kurā dubultmaskētā veidā lietoja abakavīru/lamivudīnu vai emtricitabīnu/tenofoviru kombinācijā ar atklātā veidā lietotu efavirenzu vai atazanaviru/ritonaviru iepriekš neārstētiem ar HIV-1 inficētiem pacientiem. Pacientus sadalīja grupās atlases laikā pēc HIV-1 RNS līmeņa - < 100 000 un ≥ 100 000 kopijas/ml.

ACTG 5202 pētījuma starpanalīze liecināja, ka pacientiem, kam atlases laikā vīrusu slodze bija

≥100 000 kopijas/ml, abakavīra/lamivudīna lietošana bija saistīta ar statistiski ticami lielāku virusoloģiskās neefektivitātes risku (definēts kā vīrusu slodze >1000 kopijas/ml pēc 16 nedēļām vai vēlāk līdz 24 nedēļām, vai HIV-RNS līmenis >200 kopijas/ml pēc 24 nedēļām vai vēlāk), salīdzinot ar emtricitabīnu/tenofoviru (aprēķinātā riska attiecība: 2,33, 95% TI: 1,46, 3,72, p=0,0003). Datu drošuma uzraudzības padome (Data Safety Monitoring Board; DSMB) novēroto efektivitātes atšķirību dēļ ieteica apsvērt izmaiņas terapijā visiem pacientiem augstas vīrusu slodzes grupā. Pacienti zemas vīrusu slodzes grupā turpināja dalību pētījumā, saņemot terapiju maskētā veidā.

Analizējot datus zemas vīrusu slodzes grupas pacientiem, pierādāmas atšķirības starp nukleozīdu shēmām, vērtējot pacientu daļu, kam 96. nedēļā nav vērojama virusoloģiska neefektivitāte, nekonstatēja. Rezultāti parādīti tālāk:

  • 88,3%, lietojot ABC/3TC, salīdzinājumā ar 90,3%, lietojot TDF/FTC un atazanaviru/ritonaviru kā trešās zāles, terapijas atšķirība -2,0% (95% TI -7,5%, 3,4%),

  • 87,4%, lietojot ABC/3TC, salīdzinājumā ar 89,2%, lietojot TDF/FTC un efavirenzu kā trešās zāles, terapijas atšķirība -1,8% (95% TI -7,5%, 3,9%).

CNA109586 (ASSERT pētījums), daudzcentru, atklāts, nejaušināts abakavīra/lamivudīna (ABC/3TC, 600 mg/300 mg) un tenofovira/emtricitabīna (TDF/FTC, 300 mg/200 mg) pētījums, katru shēmu lietojot vienreiz dienā kopā ar efavirenzu (EFV, 600 mg) ART nesaņēmušiem, HLA-B*5701 negatīviem, ar HIV-1 inficētiem pieaugušajiem. Virusoloģiskie rezultāti ir apkopoti tālāk tabulā:

Virusoloģiskā atbildes reakcija pēc 48 nedēļām terapiju saņēmušai ITT populācijai ar <50 kopijām/ml TLOVR

ABC/3TC + EFV (N =192)

TDF/FTC + EFV (N =193)

Kopējā atbildes reakcija

114/192

137/193

(59%)

(71%)

Atbildes reakcija

61/95

62/83

atbilstoši sākotnējam

(64%)

(75%)

HIV-1 RNS līmenim
<100 000 kopijas/ml
Atbildes reakcija

53/97

75/110

atbilstoši sākotnējam

(55%)

(68%)

HIV-1 RNS līmenim
≥100 000 kopijas/ml

48. nedēļā virusoloģisko atbildes reakciju ABC/3TC grupā novēroja retāk nekā TDF/FTC grupā (terapijas atšķirību aprēķins: 11,6%, 95% TI: 2,2, 21,1).

Pacienti, kas iepriekš ir saņēmuši terapiju

Divos pētījumos, CAL30001 un ESS30008, iegūtie dati pierādīja, ka abakavīram/lamivudīnam, lietojot vienreiz dienā, ir līdzīga virusoloģiskā efektivitāte kā lietojot 300 mg abakavīra divreiz dienā un 300 mg lamivudīna vienreiz dienā vai 150 mg divreiz dienā iepriekš ārstētiem pacientiem.

Pētījumā CAL30001 182 pacienti, kuri iepriekš virusoloģiski neveiksmīgi saņēmuši terapiju, tika randomizēti un saņēma vai nu abakavīru/lamivudīnu vienu reizi dienā vai abakavīru 300 mg divas reizes dienā ar lamivudīnu 300 mg vienu reizi dienā, abus kombinācijā ar tenofoviru un PI vai NNRTI 48 nedēļas ilgi. Novēroja līdzīgu HIV-1 RNS līmeņa samazināšanos, nosakot to kā vidējais laukums zem līknes mīnus pamata līmenis, kas liecina, ka abakavīra/lamivudīna grupā rezultāts nebija sliktāks kā grupai, kurā lietoja abakavīru un lamivudīnu divreiz dienā (AAUCMB, -1,65 log10 kopijas/ml pret -1,83 log10 kopijām/ml attiecīgi, 95% CI –0,013, 0,38). Pacientu proporcijas ar HIV-1 RNS <50 kopijām/ml (50% pret 47%) un

<400 kopijām/ml (54% pret 57%) 48. nedēļā arī bija līdzīgas abās grupās (ITT populācijai). Tomēr, tā kā iekļauti bija tikai pacienti ar vidēju pieredzi terapijas saņemšanā, nelīdzsvarotu sākotnējo vīrusa slodzi līdz iekļaušanai grupās, šie rezultāti jāinterpretē uzmanīgi.

Pētījumā ESS30008 260 pacienti ar vīrusa supresiju pēc pirmās izvēles terapijā saņemto abakavīru 300 mg plus lamivudīnu 150 mg, abus divas reizes dienā un PI vai NNRTI, tika randomizēti turpināt saņemt to pašu terapiju vai pāriet uz abakavīru/lamivudīnu ar PI vai NNRTI 48 nedēļas ilgi. Dati 48. nedēļā liecināja, ka abakavīra/lamivudīna grupā ir līdzīgi rezultāti (ne sliktāki) salīdzinot ar abakavīra un lamivudīna grupu, pamatojoties uz pacientu ar HIV-1 RNS<50 kopijām/ml proporciju (attiecīgi 90% un 85%, 95% CI- -2,7, 13,5).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks nav noteicis genotipiskā jutīguma vērtējumu (genotypic sensitivity score; GSS) abakavīra/lamivudīna kombinācijai. Iepriekš ārstētu pacientu proporcija CAL30001 pētījumā ar HIV-RNS <50 kopijas/ml 48. nedēļā pēc genotipiskā jutīguma vērtējuma, lietojot optimizētu pamatterapiju (optimized background therapy; OBT), ir norādīta tabulā. Novērtēja arī lielo IAS-USA definēto mutāciju ietekmi uz rezistenci pret abakavīru vai lamivudīnu un ar multi-NRTI rezistenci saistīto mutāciju pret sākotnējo mutāciju skaita ietekmi uz atbildes reakciju. GSS ieguva no Monogram ziņojumiem, kuros jutīgiem vīrusiem piešķīra vērtības ‘1-4’, ņemot vērā shēmā iekļauto zāļu skaitu, un vīrusiem ar samazinātu jutīgumu piešķīra vērtību ‘0’. Genotipiskā jutīguma vērtējums pētījuma sākumā nebija iegūts visiem pacientiem. Līdzīgai pacientu daļai grupās, kas lietoja abakavīru vienreiz dienā un divreiz dienā CAL30001 pētījumā, GSS vērtējums bija <2 vai ≥2, un vīrusu aktivitāte 48. nedēļā bija veiksmīgi samazināta līdz <50 kopijas/ml.

Pacientu proporcija CAL30001 pētījumā ar HIV RNS līmeni <50 kopijas/ml 48. nedēļā pēc genotipiskā jutīguma vērtējuma, veicot OBT, un sākotnējo mutāciju skaita

ABC/3TC FDC vienreiz dienā (n=94)

Sākotnējo mutāciju skaits1

ABC divreiz dienā +3TC vienreiz dienā (n=88)

Genotipiskā jutīguma vērtējums, veicot OBT

Visi

0-1

2-5

6+

Visi

≤2

10/24 (42%)

3/24 (13%)

7/24 (29%)

0

12/26 (46%)

>2

29/56 (52%)

21/56 (38%)

8/56 (14%)

0

27/56 (48%)

Nav zināms 8/14 (57%) 6/14 (43%) 2/14 (14%) 0 2/6 (33%)
Visi 47/94 (50%) 30/94 (32%) 17/94 (18%) 0 41/88 (47%)

1 Lielas IAS-USA definētas mutācijas pret abakavīru vai lamivudīnu un ar rezistenci pret vairākiem NRTI saistītas mutācijas

CNA109586 (ASSERT) un CNA30021 pētījumiem iepriekš neārstētiem pacientiem genotipa datus ieguva tikai pacientu apakšgrupai atlases laikā vai pētījuma sākumā, kā arī pacientiem, kuri atbilda virusoloģiski neveiksmīgas terapijas kritērijiem. Daļējā pacientu datu kopa, kas pieejama CNA30021 pētījumam, ir norādīta tālāk tabulā, bet tā jāinterpretē piesardzīgi. Zāļu jutīguma vērtējumu piešķīra katram pacienta vīrusu genotipam, izmantojot ANRS 2009 HIV-1 genotipiskās zāļu rezistences algoritmu. Katras shēmā iekļautās zāles, pret kurām vīruss bija jutīgs, saņēma vērtējumu 1, bet zāles, kurām ANRS algoritms paredz rezistenci, raksturoja ar vērtību ‘0’.

Pacientu proporcija CNA30021 pētījumā ar HIV RNS līmeni <50 kopijas/ml 48. nedēļā pēc genotipiskā jutīguma vērtējuma, veicot OBT, un sākotnējo mutāciju skaita

ABC vienreiz dienā + 3TC vienreiz dienā + EFV vienreiz dienā

(N=384)

Sākotnējo mutāciju skaits1

ABC divreiz dienā + 3TC vienreiz dienā

+ EFV

vienreiz dienā (N=386)

Genotipiskā jutīguma vērtējums, veicot OBT Visi 0-1 2-5 6+ Visi
≤2 2/6 (33%) 2/6 (33%) 0 0 3/6 (50%)
>2 58/119 (49%) 57/119 (48%) 1/119 (<1%) 0 57/114 (50%)
Visi 60/125 (48%) 59/125 (47%) 1/125 (<1%) 0 60/120 (50%)

1 Lielas IAS-USA (2009. gada decembrī) definētas mutācijas abakavīram vai lamivudīnam

Pediatriskā populācija

Randomizētā kontrolētā daudzcentru pētījumā ar HIV inficētiem pediatriskiem pacientiem tika salīdzinātas shēmas, kad lamivudīns un abakavīrs tiek lietots vienu vai divas reizes dienā. Pētījumā ARROW (COL105677) tika iekļauti 1206 bērni vecumā no trim mēnešiem līdz 17 gadiem, kuriem devas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ārstēšanas vadlīnijām par devām (Antiretroviral therapy of HIV infection in infants and children, 2006) tika noteiktas atkarībā no ķermeņa masas grupām.

Pēc 36 nedēļām, kuru laikā tika izmantota shēma ar abakavīra un lamivudīna lietošanu divas reizes dienā, 669 piemērotie pacienti tika randomizēti vai nu turpināt zāļu lietošanu divas reizes dienā, vai pāriet uz abakavīra un lamivudīna lietošanu vienu reizi dienā vēl vismaz 96 nedēļas. Šajā populācijā

104 pacienti ar ķermeņa masu vismaz 25 kg saņēma pa 600 mg abakavīra un 300 mg lamivudīna abakavīra/lamivudīna veidā vienu reizi dienā, un vidējais zāļu lietošanas ilgums bija 596 dienas.

Rezultāti dozēšanas grupās 669 randomizētajiem pētījuma dalībniekiem (vecumā no 12 mēnešiem līdz

≤17 gadiem) liecināja, ka abakavīra un lamivudīna lietošana vienu reizi dienā nav mazāk iedarbīga par lietošanu divas reizes dienā. Tas tika noteikts, izmantojot iepriekš definēto vismaz līdzvērtīgas efektivitātes robežu (-12%) attiecībā uz primāro mērķa kritēriju <80 kopiju/ml 48. nedēļā, kā arī

96. nedēļā (sekundārais mērķa kritērijs), un visām pārējām pārbaudītajām sliekšņa vērtībām (<200,

<400 un 1000 kopiju/ml), kas visos gadījumos pārliecinoši iekļāvās šais vismaz līdzvērtīgas efektivitātes robežās. Apakšgrupu heterogenitātes ietekmes analīzes rezultāti, salīdzinot lietošanu vienu un divas reizes dienā, nav pierādījuši nozīmīgu ietekmi saistībā ar dzimumu, vecumu vai vīrusu slodzi randomizēšanas laikā. Secinājumi neatkarīgi no analīzes metodes pamatoja vismaz līdzvērtīgu efektivitāti.

Visiem 104 pacientiem, kuri saņēma abakavīru/lamivudīnu, tai skaitā arī pacientiem ar ķermeņa masu 25–40 kg, vīrusu nomākums bija līdzīgs.

Farmakokinētiskās īpašības

Fiksētu devu kombinācijas abakavīra/lamivudīna tabletes (FDK) ir bioekvivalentas lamivudīnam un abakavīram, ja tie nozīmēti kā atsevišķas zāles. Tas pierādīts vienas devas triju virzienu saistītā FDK bioekvivalences pētījumā tukšā dūšā, salīdzinot ar 2x300 mg abakavīra tabletēm un 2x150 mg lamivudīna tabletēm tukšā dūšā un salīdzinot ar FDK lietošanu ar treknu maltīti veseliem brīvprātīgajiem (n=30). Tukšā dūšā nebija nozīmīgas atšķirības uzsūkšanās apjomā, nosakot to kā laukumu zem plazmas koncentrācijas- laika līknes (AUC) un kā maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) katram komponentam. Netika novērota arī klīniski nozīmīga pārtikas ietekme uz FDK lietošanu tukšā dūšā vai kopā ar ēdienu. Tas parāda, ka FDK var lietot kopā ar ēdienu vai bez tā. Lamivudīna un abakavīra farmakokinētiskās īpašības ir aprakstītas turpmāk.

Uzsūkšanās

Abakavīrs un lamivudīns ātri un labi uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta pēc perorālas ievades. Absolūtā perorāli ievadīta abakavīra un lamivudīna biopieejamība pieaugušajiem ir attiecīgi aptuveni 83% un 80-85%. Pēc perorālas ievades vidējais laiks (tmax) līdz maksimālai abakavīra koncentrācijai serumā ir apmēram 1,5 stundas un 1,0 stundas attiecīgi abakavīram un lamivudīnam Pēc vienreizējas 600 mg abakavīra devas vidējais (CV) Cmax bija 4,26 μg/ml (28%) un vidējais (CV) AUC~ bija 11,95 µg.h/ml (21%). Pēc iekšķīgas atkārtotu devu 300 mg lamivudīna devu lietošanas vienu reizi dienā septiņas dienas vidējais līdzsvara koncentrācijas (CV) Cmax bija 2,04 µg/ml (26%) un vidējais (CV) AUC24 bija 8,87 µg/ml (21%).

Izkliede

Pēc abakavīra un lamivudīna intravenozas ievades šķietamais izkliedes tilpums bija apmēram 0,8 l/kg un 1,3 l/kg attiecīgi. Pētot saistīšanos ar plazmas proteīniem in vitro, atklāts, ka abakavīrs terapeitiskās koncentrācijās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām saistās maz vai mēreni (∼49%).

Lamivudīns uzrāda lineāru farmakokinētiku terapeitiskajā devu spektrā un maz saistās ar plazmas proteīniem in vitro (<36%). Tas norāda, ka ir maz ticama mijiedarbība ar citiem medikamentiem, kas norit ar saistīšanos ar plazmas olbaltumvielām.

Pētījumi ir pierādījuši, ka abakavīrs un lamivudīns labi penetrē centrālajā nervu sistēmā (CNS) un sasniedz cerebrospinālo šķidrumu (CSF). Pētījumi ar abakavīru parāda cerebrospinālā šķidruma un plazmas AUC attiecību no 30 līdz 44%. Novērotās maksimālo koncentrāciju vērtības bija 9 reizes lielākas nekā IC50 abakavīram- 0,08 μg/ml vai 0,26 μM, ja abakavīrs tika lietots pa 600 mg divreiz dienā. Vidējā CSF/seruma lamivudīna koncentrācijas attiecība 2-4 stundas pēc iekšķīgas lietošanas bija aptuveni 12%. Patiesais lamivudīna CNS penetrācijas apjoms un tā saistība ar jebkādu klīnisko efektivitāti nav zināma.

Biotransformācija

Primārais abakavīra metabolisms notiek aknās, aptuveni 2% ievadītās devas izdalās caur nierēm neizmainītā veidā. Primārais metabolisma ceļš cilvēka organismā ir alkohola dehidrogenāze un glikuronēšana, radot 5-karboksilskābi un 5-glikuronīdu, ko veido aptuveni 66% ieņemtās devas. Šie metabolīti tiek izdalīti ar urīnu.

Lamivudīna metabolisms ir tā eliminācijas mazākā daļa. Lamivudīns galvenokārt izdalās renālās ekskrēcijas ceļā neizmainīta lamivudīna veidā. Ir maz ticama lamivudīna metaboliska mijiedarbība ar citām zālēm tā zemā aknu metabolisma dēļ (5-10%).

Eliminācija

Abakavīra vidējais eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,5 stundas. Pēc multiplām perorālā abakavīra devām pa 300 mg divas reizes dienā nerodas nozīmīga abakavīra akumulācija. Abakavīra eliminācija notiek ar aknu metabolisma palīdzību un sekojošu metabolītu ekskrēciju galvenokārt urīnā. Metabolīti un neizmainītais abakavīrs urīnā veido aptuveni 83% no ievadītās abakavīra devas, atlikumu izvada ar fēcēm.

Novērotais lamivudīna eliminācijas pusperiods ir 5–7 stundas. Vidējais sistēmiskais lamivudīna klīrenss ir aptuveni 0,32 l/h/kg, galvenokārt renālais klīrenss (>70%) caur organisko katjonu transporta sistēmu. Pētījumi par pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem rāda, ka renāla disfunkcija ietekmē lamivudīna elimināciju. Abakavīru/lamivudīnu neiesaka lietot pacientiem ar kreatinīna klīrensu <50 ml/min, jo nevar tikt veikta nepieciešamā devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Intracelulārā farmakokinētika

Pētījumā ar 20 HIV inficētiem pacientiem, kuri saņēma abakavīru 300 mg divas reizes dienā tikai vienu devu saņemot 24 stundas pirms paraugu ņemšanas, ģeometriskais vidējais karbovir-TP intracelulārais eliminācijas pusperiods līdzsvara koncentrācijā bija 20,6 stundas, salīdzinot ar abakavīra ģeometrisko vidējo plazmas eliminācijas pusperiodu šajā pētījumā, kas bija 2,6 stundas. Krustotā pētījumā 27 HIV inficētiem pacientiem lietojot 600 mg abakavīra vienu reizi dienā, intracelulārā karbovir-TP koncentrācija bija augstāka (AUC24,ss + 32 %, Cmax24,ss + 99 % un Ctrough + 18 %) nekā lietojot 300 mg abakavīra divas reizes dienā. Pacientiem, kuri saņēma lamivudīnu 300 mg vienu reizi dienā, galīgais intracelulārais lamivudīna-TP eliminācijas pusperiods bija pagarināts līdz 16-19 stundām, salīdzinot ar lamivudīna eliminācijas pusperiodu plazmā, kas ir 5-7 stundas. Krustotā pētījumā 60 veseliem brīvprātīgajiem lietojot 300 mg lamivudīna vienu reizi dienā, intracelulārā lamivudīna TP farmakokinētiskie parametri bija līdzīgi (AUC24,ss un Cmax24,ss) vai zemāki (Ctrough – 24 %) nekā lietojot 150 mg lamivudīna divas reizes dienā. Kopumā šie dati pamato lamivudīna 300 mg un abakavīra 600 mg lietošanu vienu reizi dienā HIV inficētu pacientu ārstēšanai. Turklāt, šīs kombinācijas efektivitāte un drošums, lietojot to vienu reizi dienā, ir pierādīts pivotālā klīniskā pētījumā (CNA30021- skatīt Klīniskā pieredze).

Īpašas pacientu grupas

Aknu funkciju traucējumi

Farmakokinētiskie dati ir iegūti par abakavīru un lamivudīnu atsevišķi.

Abakavīrs primāri metabolizējas aknās. Ir pētīta abakavīra farmakokinētika pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pug rādītājs 5-6), kuri saņēma vienu 600 mg abakavīra devu; vidējā (diapazons) AUC vērtība bija 24,1 (10,4 līdz 54,8) μg.h/ml. Rezultāti rāda, ka abakavīra AUC vidēji (90%CI) bija 1,89 reizes lielāks [1,32; 2,70] un eliminācijas pusperiods 1,58 reizes ilgāks [1,22; 2,04]. Tomēr nav iespējams sniegt galīgās rekomendācijas par devas samazināšanu pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, jo abakavīra koncentrācija ir ļoti variabla.

Dati, kas iegūti par pacientiem ar vidēji smagiem līdz nopietniem aknu funkciju traucējumiem parāda, ka aknu funkciju traucējumi būtiski neietekmē lamivudīna farmakokinētiku.

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti par abakavīru, abakavīru/lamivudīnu nav ieteicams lietot pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu funkciju traucējumiem.

Nieru funkciju traucējumi

Farmakokinētiskie dati ir par abakavīru un lamivudīnu atsevišķi. Primārais abakavīra metabolisms notiek aknās, aptuveni 2% izdalās ar urīnu neizmainītā veidā. Abakavīra farmakokinētika pacientiem ar nieru slimībām terminālā stadijā ir līdzīga kā pacientiem ar normālām nieru funkcijām. Pētījumi ar lamivudīnu parāda, ka plazmas koncentrācija (AUC) pacientiem ar renālu disfunkciju ir paaugstināta samazinātā klīrensa dēļ. Pacientiem ar kreatinīna klīrensu <50 ml/min ir nepieciešama devas samazināšana.

Gados vecāki pacienti

Nav farmakokinētikas datu pacientiem vecumā virs 65 gadiem.

Bērni

Pēc perorālo zāļu formu lietošanas bērniem abakavīrs ātri un labi uzsūcas. Farmakokinētikas pētījumos ar bērniem ir novērots, ka vienādu kopējo dienas devu lietošana gan perorālā šķīduma, gan tablešu formā vienu reizi dienā nodrošina tādu pašu AUC24 kā to lietošana divas reizes dienā.

Pediatriskiem pacientiem līdz 12 gadu vecumam lamivudīna absolūtā biopieejamība (aptuveni 58– 66%) ir mazāka un mainīgāka. Tomēr pediatriskajos farmakokinētikas pētījumos ir novērots, ka, lietojot tabletes vienu reizi dienā, sasniegtais AUC24 ir tāds pats kā lietojot tabletes divas reizes dienā, ja kopējā dienas deva ir vienāda.

Preklīniskie dati par drošumu

Izņemot negatīvo mikrokodolu pētījumu žurkām in vivo, nav datu par abakavīra un lamivudīna kombinācijas ietekmi uz dzīvniekiem.

Mutagenitāte un kancerogenitāte

Ne abakavīrs, ne lamivudīns, pētot baktērijas, nav bijuši mutagēni, bet, tāpat kā citi nukleozīdu analogi, veicot in vitro pētījumus ar zīdītāju šūnām, piemēram, peļu limfomas testā, tie inhibē DNS replikāciju šūnās. Mikrokodolu pētījumā žurkām in vivo ar abakavīra un lamivudīna kombināciju rezultāti bija negatīvi.

Lamivudīns nav uzrādījis nekādu genotoksisku iedarbību in vivo pētījumos ar devām, kas izraisīja plazmas koncentrāciju kāpumu 40-50 reižu virs klīniskajiem plazmas līmeņiem. Abakavīram ir neliels hromosomu bojājuma izraisīšanas potenciāls gan in vitro, gan in vivo pie augstām pētījuma koncentrācijām.

Abakavīra un lamivudīna kombinācijas kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Ilgtermiņa perorāli lietota lamivudīna kancerogenitātes pētījumos ar pelēm un žurkām, lamivudīns neuzrādīja nekādu kancerogenitātes potenciālu. Perorāli lietota abakavīra kancerogenitātes pētījumos ar pelēm un žurkām atklāja ļaundabīgu un labdabīgu audzēju sastopamības palielināšanos. Abām sugām ļaundabīgie audzēji radās priekšādiņas dziedzeros tēviņiem un klitora dziedzeros mātītēm, bet žurkām arī vairogdziedzerī tēviņiem un aknās, urīnpūslī, limfmezglos un zemādas audos mātītēm.

Lielākā daļa šo audzēju radās pie augstākās abakavīra devas – 330 mg/kg/dienā pelēm un 600 mg/kg/dienā žurkām. Izņēmums bija audzējs priekšādiņas dziedzeros, kas pelēm radās pie devas 110 mg/kg/dienā. Sistēmiskā koncentrācija, pie kuras neizpaudās šie efekti, pelēm un žurkām bija attiecīgi 3 un 7 reizes lielāka nekā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem terapijas laikā. Kaut arī šo atražu klīniskā nozīme nav zināma, šie dati liecina, ka iespējamais klīniskais ieguvums ir būtiskāks nekā kancerogenitātes risks cilvēkiem.

Atkārtotu devu toksicitāte

Toksikoloģijas pētījumos abakavīra terapija palielināja aknu svaru žurkām un pērtiķiem. Šīs atrades klīniskā nozīmība nav zināma. Klīniskos pētījumos nav atrasti pierādījumi, ka abakavīrs būtu hepatotoksisks. Bez tam cilvēkiem nav novērota abakavīra metabolisma autoindukcija vai citu aknās metabolizētu medikamentu vielmaiņas indukcija.

Pēc 2 gadus ilgas abakavīra lietošanas pelēm un žurkām tika novērota neliela miokarda deģenerācija. Sistēmiskās koncentrācijas bija 7 līdz 24 reizes lielākas nekā sagaidāmā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem. Šīs atradnes klīniskā nozīmība nav noteikta.

Reproduktīvā toksikoloģija

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos ar dzīvniekiem noskaidrots, ka abakavīrs un lamivudīns šķērso placentu.

Pētījumos ar dzīvniekiem lamivudīns nav uzrādījis teratogēnu iedarbību, bet ir norādījumi, ka lamivudīns palielina embriju nāves biežumu agrīnās attīstības stadijās trušiem pie relatīvi zemas sistēmiskās ekspozīcijas, salīdzināmas ar to, kas tiek sasniegta cilvēkiem. Līdzīgu efektu nenovēro žurkām pat pie ļoti lielas sistēmiskās ekspozīcijas.

Ir konstatēts abakavīra toksiskums uz embriju un augli žurkām, bet trušiem tas netika novērots. Tika konstatēts samazināts augļa svars, augļa tūska, skeleta variāciju/ malformāciju palielināšanās, agrīna intrauterīna nāve un nedzīvi dzimušo skaita palielināšanās. Nav iespējams veikt secinājumus attiecībā uz abakavīra teratogēno potenciālu sakarā ar tā embriofetālo toksiskumu.

Auglības pētījumā ar žurkām tika atklāts, ka abakavīrs un lamivudīns neietekmē tēviņu vai mātīšu auglību.

  1. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

    1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Celuloze, mikrokristāliskā

Krospovidons

Magnija stearāts

Silīcija dioksīds, koloidālais, bezūdens

Talks

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Polisorbāts 80

Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

Blisteri: 2 gadi.

Pudeles: 2 gadi. Derīguma termiņš pēc pirmās atvēršanas ir 90 dienas.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/alumīnija blisteriepakojums.

Iepakojuma lielums: 30, 30x1 (perforēti dozējamu vienību blisteri) vai 90 tabletes.

Vairāku kastīšu iepakojums: 90 (3 iepakojumi pa 30) tabletes.

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudele ar baltu, necaurspīdīgu, bērniem neatveramu polipropilēna aizdari un indukcijas blīvējuma alumīnija starpliku.

Iepakojuma lielums: 30 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Mylan Ireland Limited

Unit 35/36 Grange Parade

Baldoyle Industrial Estate

Dublin 13

Īrija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0218

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 16. oktobris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019